Muzejpedagoģiskā nodarbība “Zemes dzīļu noslēpumi”

Praktiski darbojoties grupās, skolēni noskaidros, ko var atrast zemes dzīlēs un cik liela nozīme senvēstures pētīšanā, senču sadzīves izzināšanā ir arheoloģiskajiem izrakumiem. Skolēni iejutīsies arheologa lomā un veiks “izrakumus” ar smiltīm piepildītā koka kastē, pēc tam analizējot atradumus.

Nodarbības laikā skolēni padziļina zināšanas par vēsturi, kultūrvēsturi, mācās izprast, cik svarīgi ir saudzīgi izturēties pret vidi. Nodarbībā skolēni varēs iepazīties gan ar 1980.–1983. gadu arheoloģiskajos izrakumos atrastajām senlietām, gan ar arheoloģisko izrakumu materiāliem, kas iegūti Rēzeknes viduslaiku pilskalna aizsardzības zonā 2010. gadā pirms Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” celtniecības.

Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.