Aleksandrs Kabakovs
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”
eksperts satura un metodikas jautājumos
Aija Tūna, Dr. paed.
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja
Ko tas nozīmē – būt kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ekspertam?
Formāli programmas komanda esam politikas pārvaldības vecākie speciālisti (pēc Labklājības ministrijas 2023. gadā aktualizētā profesiju klasifikatora). Mūsu gadījumā – kultūrpolitikas. Tāpat, skatoties vārdnīcā, eksperta definīcija ir lakoniska un nepārprotama: “kādas jomas lietpratējs, speciālists”. Savukārt vārda etimoloģiskā izcelsme meklējama franču valodā. No franču expert, kam pamatā latīņu expertus ‘pieredzējis’. Tā, lūk. Bet tomēr – ko reāli tas nozīmē?
Mana pieredze programmā šajā lomā ir samērā neliela, bet varbūt tieši šī neilgā pieredze ir tā, kas liek uzdot šo jautājumu. Izrādās, ka tas ir aktuāli arī tiem, kuriem pieredze lielāka, un, ja jautājums uzdots, atstāt to bez atbildes nav mūsu stilā.
Vai tiešām supercilvēks?
Programma “Latvijas skolas soma” ir unikāls krustpunkts, kurā satiekas kultūras un izglītības nozares visā to krāšņumā, līdz ar to pieprasot plašu un starpdisciplināru pieeju, zināšanas un prasmes tās īstenošanā un, ideālā gadījumā, noskaņojuma, tradīciju un iespējamo zemūdens akmeņu pārzināšanu reālajā darbības vidē. Vai programmas eksperti ir tādi supercilvēki, kuri izcili orientējas izglītības, mākslas un kultūras, ak jā, un arī politikas jautājumos? Vai tie ir tādi supercilvēki, kuri spēj noteikt mākslas darba kvalitāti, uzlikt zīmogu un miers? Vai tie ir tādi supercilvēki, kuri kā režisoram, kino producentam, arhitektam vai performatoram, tā literātam, cirka māksliniekam vai muzejpedagogam zina palīdzēt viņa kultūras produkta, piedāvājuma radīšanā un izveidē? Jā un nē. Un vai tādi superlēmēji vispār ir iespējami, īpaši jau kultūras nozarē, kur pelēkajam – izpratnei par kvalitāti – ir daudz vairāk par piesauktajām piecdesmit nokrāsām?
Mēs, aktīvā darbībā esošo četru cilvēku komanda, no vienas puses esam tādi supercilvēki, bet no otras – mēs zinām un mākam palīdzēt tik tālu, cik mūs uzklausa. Jā, attiecībā uz programmas administratīvo darbību esam speciālisti. Tā ir gan teorētiski, gan praktiski apgūta. Zinām uzskaitīt ne tikai programmas satura nozares (tas jau nieks!), bet varam arī nodiktēt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu tās īstenošanai un kam to atļauts lietot, izstāstīt programmas izveidošanas un attīstības ceļu, kā arī šurpu turpu paskaidrot tās satura kritērijus un metodikas pamatprincipus. Mēs cenšamies būt atbalstoši un uzklausīšanas vērti padomdevēji, no sirds esam aizrautīgi iedvesmotāji un uzticams plecs plašajam programmas sadarbības partneru lokam – neskaitāmiem izglītības un kultūras nozares spēlētājiem – skolotājiem, māksliniekiem, pašvaldību darbiniekiem, kultūras iestāžu pārstāvjiem, skolēniem un viņu ģimenēm, dažādu organizāciju biedriem un tā vēl jo daudziem. Mēs nenogurstoši atgādinām, ka, kā saka programmas vadītāja, gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem ir jāmācās uztvert kultūras norises ne tikai emocionālajā “patīk–nepatīk” līmenī, jāmācās no katra darba kaut ko iegūt, kaut ko iemācīties. Tomēr ir dažas lietas, kurās mums jāspēj būt stingriem šķīrējtiesnešiem, un vispirms jau, uzdodot jautājumu “Vai tā ir kultūras norise? Vai tas ir kultūras produkts vai notikums?”.
Tik vienkārši un reizē sarežģīti – sarunāties
Mēs savas kompetences ietvaros varam ne tikai palīdzēt pedagogiem noorientēties plašajā programmas satura piedāvājuma klāstā, bet arī iedvesmot un gluži praktiski palīdzēt kultūras pakalpojumu veidotājiem tajā iekļauties jēgpilni un aizrautīgi.
Taču tas nav iespējams bez savstarpēji cieņpilnas un iekļaujošas sarunāšanās un ieinteresētas uzklausīšanas. Te es nedomāju tikai sarunāšanos starp mums, komandas kolēģiem, nē. Tā sarunāšanās, pateicoties katra nenovērtējamai atdevei, mums ir pašsaprotama. Te domāju to sarunāšanos ar daudzajiem jau iepriekš nosauktajiem un arī ar ārpus uzskaitījuma palikušajiem; sarunām, kurām vienmēr esam atvērti. Vai tās būtu e-pastā, vai pa telefonu, vai dzīvē – mēs vēlamies tikt sadzirdēti tikpat ļoti, cik paši esam atvērti klausīties un sadzirdēt katru domu, viedokli un ideju. Arī to, kas mazāk skaļš vai patīkams.
Varu atklāt nelielu noslēpumu – Latvijas Nacionālajā kultūras centra programmas “Latvijas skolas soma” nodaļā pie informācijas dēļa stāv piesprausts amerikāņu autores Lizas Foselinas (Liz Fosselin) vēstījums, kas ir kā viena no mūsu mantrām:
“Dažādība nozīmē, ka tev ir sava vieta pie galda, iekļaušana nozīmē, ka tev tur ir sava balss, un piederība nozīmē, ka tava balss tiek uzklausīta.”
(Oriģināli angļu valodā: Diversity is having a seat at the table, inclusion is having a voice, and belonging is having that voice be heard.)
Ne tikai dzirdēt, bet sadzirdēt, lai saprastu – pēc šī principa gan strādājam, gan arī dzīvojam, jo programma “Latvijas skolas soma” ir nemitīgs, uz attīstību vērsts process, kā bērns, kurš nemitīgi mainās, tāpēc jāpatur uzmanības lokā un jāatbalsta ikvienā vecumā. Arī programma ir dzīva.
Programmas sirds – tie esam visi mēs
Un tomēr, atgriežoties pie sākumā uzdotā jautājuma, – ko nozīmē būt kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ekspertam? Mums tā pirmām kārtām ir sarunāšanas ar jums, mūsu dārgie partneri un kolēģi.
Jā, programmas formālie un ne tikai formālie darbības principi, kritēriji un apraksti ir mūsu zināšanu un prasmju balsts, tomēr to papildina ne tikai katra personīgā pieredze programmā, bet arī piederība aktīvai Latvijas kultūras patērētāju daļai, mūsu kompetences un vērtības. Ar šo bagāžu esam gatavi doties ceļā, ko piedāvā atklāta un nemitīga sarunāšanās ar daudzveidīgiem partneriem, bet patiesībā ikvienu, kas zina vai nezina par kultūras lomu cilvēka dzīvē.
Šajā pasaulē, ko esam mantojuši un nu to iekārtojam pēc savas saprašanas, zem mūsu vārdiem un uzvārdiem neizbēgami būs šis krietni sausais vārds “eksperts” vai kāds cits viegli kaitinošs apzīmējums. Aicinām to tomēr lasīt kā – kolēģis, sarunu biedrs, partneris un varbūt pat draugs.
Mēs, komanda, neesam programmas “Latvijas skolas soma” sirds, kā reiz dzirdēju mūsu četrotni piesakām kādā konferencē, nē, programmas sirds esam mēs visi kopā – skolēni un skolotāji, mākslas profesionāļi, izglītības pārvalžu un kultūras centru darbinieki, grāmatveži un norišu tehniskie nodrošinātāji (un vēl, un vēl). Turklāt jāatceras, ka sirdspukstu nodrošināšanā bezgala liela loma ir visiem lēmumu pieņēmējiem, kas ir starp skolēnu un kultūras norises pieredzēšanu – klasē, muzejā, teātra kasē, pašvaldības grāmatvedībā, valdībā un Saeimā. Arī ar jums mēs esam gatavi runāt, gatavi skaidrot, rādīt un pierādīt, cik ļoti kultūra palīdz mūsu sabiedrībai kļūt labākai. Turklāt – tas būs treniņš un atbalsts, lai mūsu eksperti spētu nest Latvijas stāstu pasaulē.
