“Man gribētos, lai muzeja apmeklējums ir pašsaprotams un lai līdz ar skolas bērniem izaug jaunā paaudze – nākamie pieaugušie, kuriem muzeja apmeklējums šķiet laba izvēle brīvā laika pavadīšanai saturīgā vidē.”
Pēc 10 gadu pārtraukuma Rīgas pils telpās atgriezies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Par muzeja darbības atjaunošanu, piedāvājumu dažādām auditorijām, pieredzi un intereses radīšanu par vēsturi kopumā savā pieredzē un pārdomās dalās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka. Ar Astrīdu Burbicku sarunājās kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
“Nonākot muzejā, es varēju apvienot iepriekšējo pieredzi, zināšanas un prasmes, kā strādāt ar dažāda vecuma skolēnu auditoriju, ar muzeja iespējām saistoši stāstīt Latvijas vēsturi.”
Astrīda ir vēsturniece un pedagoģe, piecpadsmit gadus strādājusi skolā. 2008. gadā, uzsākot muzejpedagoģes darbu, bijis svarīgi pašai iepazīt plašo Latvijas vēstures ekspozīciju, izzināt muzeja krājumu, lai nodarbībās to varētu atklāt skolēniem.
“Kaut arī es strādāju skolā, daudz kas bija jāapgūst no jauna.”
Vēstures izzināšanā programmā “Latvijas skolas soma”
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbību ar programmu “Latvijas skolas soma” uzsāka 2018. gadā, tai skaitā piedaloties arī programmas atklāšanas pasākumā “Arēnā Rīga”, kur aicināja apmeklēt muzeju, demonstrējot muzejpedagoģisko nodarbību priekšmetus un stāstot par tām.
“Programma “Latvijas skolas soma” bija izcils pamudinājums tām skolām, kas iepriekš nenāca uz muzeju vai citām kultūras institūcijām.”
“Mēs sajutām lielu atsaucību gan atklāšanas pasākuma laikā, gan pēc tam. 2018. gads bija visdarbīgākais, jo līdz ar simtgadi ne tikai skolas vecuma bērniem, bet sabiedrībai kopumā bija pastiprināta interese par mūsu valsts vēsturi. Tas atspoguļojās muzeja apmeklētāju skaitā. Tas bija brīnišķīgi, jo mēs vadījām ļoti daudzas nodarbības, kā arī jutām gandarījumu, esot kopā vēstures izziņas, valstiskuma un katra bērna identitātes apzināšanās ceļā.”
Atskatoties uz aizvadīto laiku, Astrīda norāda, ka gadu gaitā pieaudzis kultūras piedāvājums bērniem un jauniešiem un līdz ar to arī konkurence kultūras norišu piedāvātāju starpā, kas liek domāt, kā attīstīties un padarīt pievilcīgu muzeja piedāvājumu. Īpašu izaicinājumu sagādāja pandēmijas laiks, kas lika meklēt vēl nebijušus risinājumus, lai sasniegtu auditoriju ārpus muzeja telpām.
“Muzejs ļoti ātri iekļāvās jauno norišu formātā. Mēs diezgan ātri sākām piedāvāt attālinātās nodarbības laikā, kad katrs skolēns atradās mājās. Nodarbības no muzeja bija kā cita mācību stunda, kad pedagogi vēl tikai meklēja metodes, kā ar bērniem strādāt. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas parāda, ka muzejs seko pārmaiņām, kas notiek skolā un piedāvā savu atbalstu. Noteikti jāmin arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālo resursu krātuve eMuzejs.”
Atgriezties Rīgas pilī
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpas desmit gadus atradās bijušajās Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes telpās Brīvības bulvārī, Rīgā. Neskatoties uz muzejam pielāgotajām telpām, arī šajā laikā muzejs piedāvāja iepazīties ar plašu Latvijas vēstures ekspozīciju, tematiski dažādām izstādēm, tai skaitā arī Latvijas valsts simtgades laikā tapušo izstādi “Latvijas gadsimts”. Astrīda atzīst, ka atgriešanās Rīgas pilī atkal lika pārskatīt muzeja piedāvājumu. Šobrīd līdzšinējo norišu skaits ir samazināts, toties tiek piedāvātas divas jaunas Rīgas pils iepazīšanas programmas, kurās skolēni, aktīvi darbojoties, izzina pils vēsturi, tās iemītniekus, iepazīst arhitektūru un gūst priekšstatu par restaurācijas procesu.
“Rīgas pils ir tik unikāla, ka tā palīdz izstāstīt ne tikai pašas pils, bet arī Latvijas vēsturi. Rīgas pils ir bijusi lieciniece daudziem nozīmīgiem vēstures brīžiem, sākot ar 500 gadus seniem notikumiem un dažādu svešu varu laiku mūsu zemē, līdz Latvijas valsts izveidei – sarkanbaltsarkanajam karogam virs Rīgas pils 1919. gada jūlijā un arī Bermontiādes laikā. Šeit ir strādājusi valdība, kādu brīdi – Satversmes sapulce, kas pilī pieņēma Satversmi. Kopš 1922. gada tā ir Valsts prezidenta rezidence. Savā ziņā – valstiskuma simbols. Pils ir arī nozīmīga pulcēšanās vieta Trešās atmodas laikā; 1988. gada 11. novembrī šeit atkal uzvilka sarkanbaltsarkano karogu.”
Šobrīd Rīgas pilī aktīvi tiek veidota nodarbību telpa skolēniem. Kad tā būs gatava, būs pieejamas jaunas izglītojošas nodarbības; vēl citi piedāvājumi tiks saistīti ar jauno ekspozīciju – “Straumējot laiku” un “Livonijas pilis” iekārtošanu 2025. un 2026. gadā.
“Muzejam ir senas tradīcijas muzejpedagoģisko nodarbību veidošanā. Labi pazīstamas ir programmas “Senā skola”, “Mana Latvija” un citas. Laika gaitā kopā ar kolēģiem veidojām arī jaunas programmas. Mūsu mērķis bija piedāvājums, kura ietvaros mūsu muzejā kādu sev piemērotu un interesantu nodarbību varētu atrast visu klašu skolēni, kā arī, lai mēs stāstītu dažādas Latvijas vēstures tēmas.”
Muzeja piedāvājumā ir arī tematiski daudzveidīgas ceļojošās izstādes, piemēram par Neatkarības karu, par Latvijas neatkarības atjaunošanas periodu u.c., kuras veidojot, izmantots plašais muzeja krājums – fotogrāfijas, dokumenti, plakāti.
Kā skaidrot vēsturi?
Astrīda sarunas gaitā dalās arī ar būtiskākajām lietām, kas tiek ņemtas vērā muzeja piedāvājuma izstrādes laikā. Viens kritērijs jaunu muzejpedagoģisko programmu izveidei Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ir parādīt muzeja bagāto materiālu par dažādiem vēstures periodiem, piemēram, Latvijas senvēsturi, par kuru muzejam ir plaša arheoloģisko priekšmetu kolekcija. Otrs aspekts – palīdzēt muzeja apmeklētājam iegūt pamatzināšanas par Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem, kas tālāk noderēs kā pieturas punkti plašākai vēstures izzināšanai. Treškārt – jaunas nodarbības rodas saistībā ar jaunām izstādēm un aktualitātēm, piemēram, “Satversmei 100+”.
“Šāda programma ne tikai sniedz ieskatu vēsturē, bet tā rosina domāt par mūsdienās aktuāliem jautājumiem, katra jaunieša iespējām demokrātiskā sabiedrībā.”
Papildus pamatdarbībai muzeja galvenajā mītnē, svarīgi atcerēties, ka Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam ir vēl divas darbības vietas – Tautas frontes muzejs un Dauderi.
“Mēs vēlamies izmantot katras unikālās vietas piedāvājumu un kur vēl citur, ja ne Tautas frontes muzejā, kas ir izvietojies Tautas frontes ēkā, stāstīt par Trešo Atmodu. Vai Dauderos – brīnišķīgajā savrupnamā Sarkandaugavā ar dārzu un parku – lieliski izstāstīt ne tikai Sarkandaugavas, bet arī Latvijas vēsturi.”
Kāda jēga vēsturei?
“Vēstures zināšana palīdz labāk orientēties, izprast savas ģimenes vai dzimtas dzīves gājumu, un tādā veidā saprast, kā tas saistās ar novada vai Latvijas vēsturi kopumā.”
Muzejs – skola – pedagogs – skolēns
Muzeja komunikācija ar skolām notiek gan sūtot skolām un pedagogiem jaunumus e-pastos, gan aicinot skolotājus uz muzeja informatīvajiem un tematiskajiem semināriem, kuros tie gūst jaunu informāciju par aktualitātēm, muzeja pētnieku veikumu. Svarīgi, ka skolotāji kā eksperti caur savu skatupunktu vērtē muzeja izveidotos materiālus vai izglītības programmas.
“Tieši skolotāji ir tie, kas var pateikt, vai programma skolēnus uzrunās, vai izstrādātie materiāli būs atbilstoši skolēnu varēšanai. Mēs ļoti novērtējam šīs tikšanās ar skolotājiem!”
“Es īpaši vēlētos izcelt skolotāja lomu. Tas, kā izdosies katra konkrētā nodarbība ir atkarīgs, pirmkārt, no muzejpedagoga. Es allaž saku, ka mūsu uzdevums ir ļoti sarežģīts: ja skolotājs var iepazīt un saprast klasi, iemantot skolēnu cieņu ilgākā laikā, tad muzeja darbiniekiem tam ir dota aptuveni stunda – un līdz ar to jāstrādā ar maksimālu atdevi. Bet, protams, mums ir ļoti svarīgi, ka blakus ir skolotājs, kas jau ir motivējis skolēnus, paskaidrojis klasei uz kādu muzeju, nodarbību dodas. Arī nodarbības laikā ar savu piemēru organizē klasi, jo skolēni redz un novērtē, ka skolotājs ir ieinteresēts. Sadarbojoties abām pusēm nodarbības parasti ļoti labi izdodas.”
Kā runāt par vēsturi 21. gadsimtā?
Ir svarīgi, lai skolēni soli pa solim apgūst vēstures pamatzināšanas mācību stundās. Prieks, ka vēsture kā atsevišķs priekšmets atgriezīsies vidusskolā. Taču Astrīda ir pārliecināta, ka arī jebkurš pedagogs ar savu personību un attieksmi, var palīdzēt skolēniem apzināties sevi šajā valstī. Apzināšanās pamatā ir zināšanas, kas rada pamatu izpratnei, kā vēstures notikumi ir attīstījušies, kā tie ir ietekmējuši sabiedrību – tas palīdz saprast, kādā Latvijā mēs dzīvojam šobrīd un domāt, kādu ieguldījumu mēs katrs varam dot labākas Latvijas veidošanā.
Kā muzejam uzrunāt jauniešus?
Bagātīgā pieredze ļauj Astrīdai uz šo jautājumu atbildēt tūlīt, kā pirmo nosaucot aizrautību. Astrīda ir pārliecināta, ka jaunieši notic gidam vai muzejpedagogam, kas ar degsmi runā par noteiktu tēmu. Otrkārt, jāpatur prātā jautājums – kāpēc bērniem un jauniešiem tas būtu svarīgi, būtu jāzina? Treškārt, pozitīva un iesaistoša atmosfēra.
Ar skatu nākotnē – Rīgas pils kā kultūrvieta
“Mēs ļoti priecājamies par to, ka bērni un jaunieši, kas bijuši muzejā, atgriežas, bet jau kopā ar savām ģimenēm.”
“Es gribētu, lai muzejs Rīgas pilī ir kultūrvieta, kurā ir ko darīt gan izglītojošu nodarbību laikā, gan arī bērniem atnākot kopā ar vecākiem [..]. Vēlos, lai pils ir dzīva, tajā ir interesantas ekspozīcijas, notiek dažādi pasākumi un katrs muzeja piedāvājumā var atrast kaut ko sev.”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja piedāvājums kulturizglītības programmā “Latvijas skolas soma”:
Izzinoša nodarbība “Iepazīsti Rīgas pili”
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Rīgas pils. Laiks un iemītnieki”
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Mana Latvija”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošās izstādes
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Trešajai Atmodai pa pēdām”
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Baltijas ceļa spēks”
