Muzejpedagoģiskā nodarbība “Pastariņš lauku sētā”
Piedāvā:
Norises laiks:
Norises vieta:
Klašu grupa:
Saziņai:
E-pasts:
Tel. nr.:
Nozares:
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Ziemeļkurzemes lauku sētas dzīvi un rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) bērnības un skolas gadu atspoguļojumu viņa daiļradē.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzimto sētu “Bisnieki”, kam seko grupu darbs, veicot dažādus aprakstītus darbus un nedarbus, imitējot zosu ganīšanu, kartupeļu stādīšanu, vilku satikšanu, zirga jūgšanu, cepot “bada pankūkas” vai ganu maizi, atpazīstot augus Pastariņa dārziņā.
Nodarbības laikā skolēni caur rakstnieka literārajiem stāstiem “Pastariņa dienasgrāmata” un “Nīnas pasaciņas” iepazīst darbarīkus un instrumentus, sadzīvi un visu lietu kārtību Pastariņa sētā, praktiski piedaloties aprakstītajos notikumos un darbos. Skolēni iegūst zināšanas par zirga aizjūga piederumiem un zirga jūgšanu un to nodarbināšanu, mācās sagatavot barību lopiem, iegūst zināšanas par piena produktu izmantošanu, atpazīst dažādus graudaugus, maļ miltus un cep maizi, iepazīst ārstniecības augus un zāļu tējas.
Norises noslēgumā skolēni diskutē par rakstnieka bērnību, skolas gadiem, ka arī dalās savā pieredzē un secinājumos.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs.
Pastariņa muzejs ir veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960), kas bērnībā saukts par Pastariņu. “Bisnieku” viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk nekā 400 gadus sena un laika gaitā mainījusies līdz nepazīšanai. Vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks (1864–1942). Atjaunotajā dzīvojamā ēkā ir iespēja iepazīt Birznieku dzimtu un viņu sadzīvi, rakstnieka dzīvi un daiļradi. Muzejā eksponēti oriģināli, rakstniekam savulaik piederējuši priekšmeti, tostarp rakstāmgalds ar krēslu un tintnīca. Atjaunotajās ēkās – klētī (1894), seklā kūtī (1896), pirts-dārē (ap 1910), dziļajā kūtī un vāgūzī (1830) – izveidotas ekspozīcijas, kas caurvij rakstnieka stāstu motīvi. Dārzā ir izveidots vecās “Bisnieku” saimniecības samazināts sētas makets, kas atspoguļo situāciju rakstnieka bērnībā.





