Muzejpedagoģiskā nodarbība “Pa Myužeigo kalindera pēdām jeb glītrakstīšana ar spalvu un tinti”
Piedāvā:
Norises laiks:
Norises vieta:
Klašu grupa:
Saziņai:
E-pasts:
Tel. nr.:
Nozares:
Nodarbības laikā skolēni izzina skolas gaitas Latvijā un Latgalē 19. un 20. gadsimtā, kā arī uzzina par ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andrieva Jurdža dzīves un darba gaitām, viņa uzrakstīto kalendāru “Myužeigais kalinders” (1916), kuru mēģina lasīt latgaliešu valodā.
Skolēni aplūkos 19. gadsimta latgaliešu grāmatu pārrakstītāju rokrakstu paraugus, dažādas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta mācību grāmatas, liecības, fotogrāfijas un rakstāmpiederumus. Tāpat skolēni rēķinās seno svaru un mēru sistēmā, izmantojot skaitīkļus, svarus u. c., un izmēģinās glīti rakstīt ar tinti un spalvu burtnīcas lapā vai ar krītu vēl senākā “burtnīcā” – uz mazas koka tāfelītes.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
