Muzejpedagoģiskā nodarbība “Dzied circenītis aizkrāsnē: 1941. un 1949. gada deportācijas”

1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts Latvijas vēsturē iezīmē sāpīgus notikumus, kad dažādu tautību un vecuma ļaudis, arī bērni tika izvesti uz Sibīriju. Pieminot šos vēstures notikumus, skolēni iepazīst uz Sibīriju aizvesto bērnu likteni, viņu pārdzīvojumus un ikdienas dzīvi svešumā.

Nodarbība izstrādāta, izpētot muzeja krājuma dokumentus, fotogrāfijas, izsūtīto cilvēku, arī bērnu, atmiņu materiālu. Nodarbībā skolēni piedalās situāciju izspēlē un, aplūkojot muzeja priekšmetus – deportēto personīgās mantas –, meklē atbildes uz jautājumiem, ko domāja, kā jutās un par ko sapņoja bērni svešumā?

Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.