Muzejpedagoģiskā nodarbība “Vakariešona munā ustobā”

Nodarbības ietvaros skolēni apzina latgaliskās tradīcijas un to nozīmi, prezentējot latgaliešu valodu kā vietējās kultūras mantojuma unikalitāti. Nodarbības pamatā ir stāsts par vakarēšanas tradīcijām Latgales zemnieka sētā 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā (laika periods, kurā dzīvoja un darbojās Skrindu dzimta), kad materiālais kultūras mantojums vienmēr bija savijies kopā ar nemateriālo (dziesmas, teikas, nostāsti u. c.).

Skrindu dzimtā ir bijusi visu paaudžu kopības sajūta un izkopta galda kultūra, ko šodien vērts atgādināt jaunajai paaudzei. Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazīst Skrindu dzimtas muzeja izveidoto ekspozīciju, kura caur Skrindu teiktajām atziņām stāsta par ticības un gara gaismas ienākšanu (caur grāmatām, avīzēm u. c.) kultūrā, izglītībā un sadzīvē. Skolēni noskatās izveidotos muzeja video ierakstus, caur kuriem iepazīst senās amatu prasmes un ieklausās audēju, amatnieku, maizes cepēju, alus brūvētāju stāstos.

Tālākā darbība notiek radošo darbnīcu telpās, kur sveču gaismā tiek lasīta Antona Skrindas 1. latgaliešu dzejas antoloģija “Kukle” un avīze “Drywa”. Skolēni caur avotiem klausās, iepazīst latgaliešu valodu un arī paši iesaistās līdzdarbojoties. Nodarbības laika tiek apgūta arī kāda senaizmirsta amatu prasme (lupatu deķīšu aušana, rokassprādžu izgatavošana, virvju vīšana).

Skrindu dzimtas muzejs atklāts 1996. gada 16. jūnijā un ir iekārtots vienā no 19. gadsimta sākumā celtajām grāfa Plātera-Zīberga muižas ēkām. Muzejs ir piemiņas vieta pirmajiem tautas atmodas darbiniekiem brāļiem Skrindām – Benediktam (1869–1947), Kazimiram (1875–1919) un Antonam (1881–1918).