Aija Tūna, Dr. paed.,
programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja
Varētu domāt, ka ievads kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” jaunumu lapai vairs nav jāsāk ar jautājuma “Kāpēc vajadzīga kultūra un māksla?” izskaidrošanu. Kultūras un mākslas klātbūtne nenoliedzami kļuvusi jūtamāka. Ne tikai akadēmiskie argumenti, bet arī pati dzīve pēdējos gados ar labu un ar ļaunu – Covid-19 radīto izolētību un reāla kara klātbūtni reģionā – pierādījusi, ka prieka un bēdu, problēmu un dzīves dilemmu risināšanas brīžos mēs veldzējamies vai glābjamies mūzikā, filmās, skaistos skatos, rituālos – visā, kas veido kultūru. Rīgas ielās, muzejos, teātros redzam lielu un mazu skolēnu grupas, līdzīgi kā to agrāk vērojām citās pasaules kultūras metropolēs. Nupat Melngalvju nama kolēģi saskaitījuši, ka aizvadītajos piecos programmas gados tur pabijuši apmēram 23 000 skolēnu. Arī reģionos pieaugusi rosība muzejos, kultūras centros, izstāžu zālēs. Un kur nu vēl skolās notiekošās mobilās kultūras norises! Diena no dienas, protams, atšķiras, bet savulaik lēsām, ka katrā darba dienā skolēni dažādās Latvijas vietās pieredz apmēram 70 dažādus kultūras notikumus. Programmas ieteikto kultūras norišu katalogā atrodami gandrīz 800 piedāvājumi, aptverot desmit kultūras nozares. Tas ir iespaidīgi. Programmas piecu gadu darba izvērtējumā kāds no respondentiem saka: “Ja man būtu vienā vārdā jānoraksturo šī programma, es teiktu – intensīvi”, un to patiesi var teikt gan par plānošanu un administrēšanu, gan satura izvēli un gūtās pieredzes tālāku izmantošanu.
Šajā ikmēneša izdevumā mēs vēlamies uzrunāt ne vien mūsu līdzšinējos sadarbības partnerus – skolotājus, skolu vadību, māksliniekus un citus radošos profesionāļus, kuri ar savu darbu padara iespējamu skolēnu sastapšanos ar kultūru, bet arī žurnālistus, lēmumu pieņēmējus, ģimenes un citus. Vēlamies stāstīt un uzklausīt, lai rezultātā radītu un sniegtu vislabāko iespējamo ceļamaizi būšanas un kļūšanas procesā jaunajiem cilvēkiem un arī paši augtu viņiem līdz. Darīsim to kopā!
Un tomēr – kāpēc kultūra un māksla?
Ar prieku vērojam, ka skolotāji aizvien veiksmīgāk izmanto kultūras norises dažādu mācību satura tēmu apguvē. Protams, ka kultūras pieredze piedāvā izpratni par cilvēces daudzveidību, vēsturi, tradīcijām un vērtībām. Taču teātra izrādei, filmai vai koncertsarunai nav jāpārvēršas par mācību stundu. Vispirms un galvenokārt kultūras norises sniedz iespēju ieklausīties sevī, saprast un novērtēt līdzcilvēku izjūtas, vajadzības un vērtības, saskatīt kopīgo un atšķirīgo citās kultūrās. Tās palīdz attīstīt empātiju, sapratni un respektu pret citādību, pārmaiņām, izaicinājumiem personīgajā un sabiedrības dzīvē, veicinot harmoniju un sapratni.
Tātad, kāpēc kultūra un māksla.
Lai varētu no sirds izsmieties asprātīgā izrādē, ar aizturētu elpu sekot sižetam vai slepus notraukt asaru, filmu skatoties, pētīt muzeju materiālus, lai uzdotu jautājumus, nevis atbildētu uz tiem. Lai tas notiek regulāri, jo gluži kā ēdiens un fiziskās aktivitātes, arī emocionālā un intelektuālā pieredze jātrenē. Galu galā – lai, pārrunājot iespaidus, sižetus, tehniskos risinājumus un visas citas gudrās lietas, kas iekļaujas “pēc” kultūras norises blokā un palīdz augt zinošam kultūras lietotājam, lielais, iespējams vārdos neizteiktais secinājums ir “pieredzot kultūru, es mācos būt cilvēks”.
