Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā skatāma izstāde “Dzintargaisma”

Publicēts: 09.05.2024.

Līdz 18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) izstāžu zālē apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde “Dzintargaisma”, kas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Izstādes ekspozīcijai izraudzītas dažādu laiku rotas: saktas, kniepķeni, krelles, kuloni, rokassprādzes u.c., kas datētas ar 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Dzintars (latīņu val. succinum, angļu val. amber, franču val. ambre, vācu val. Bernstein) ir Baltijā vienīgais iegūstamais pusdārgakmens, saukts arī par saules akmeni, dzītaru, zītaru, un tāpēc arī kopš aizvēsturiskiem laikiem Latvijas teritorija tikusi dēvēta par Dzintarzemi jeb Zītara zemi, bet Baltijas jūra par Dzintarjūru.

“Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtajā gadskārtā vēlamies stāstīt ne tikai par dzintara mantojumu mūsu muzeja krājumā, kas glabā vairāk nekā 200 priekšmetus, no kuriem 99 dzintara rotas būs izstādē, bet arī aicināt ikvienu ieraudzīt un novērtēt dzintaru kā unikālu, nacionālo piederību simbolizējošu, bezgala skaistu akmeni, ar cerību ieinteresēt jauno dzintara apstrādātāju paaudzi tradicionālo prasmju apgūšanā un dzintara apstrādes un rotu darināšanas tradīcijas turpinājumā.”
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve

Lai gan dzintara mākslinieciskajai apstrādei Latvijas teritorijā ir senas tradīcijas, vislielāko popularitāti šis materiāls bija sasniedzis pēc Otrā pasaules kara, kad ar tā māksliniecisko apstrādi sāka nodarboties vairākās tautas lietišķās mākslas studijās – “Rota”, “Atspole”, “Kalvis”, “Cilnis”, “Spanga”, “Kursa” un citas. Īpašas bija Liepājas studijas “Dzintars” un “Zītars”, kas darināja tikai dzintara rotas. Dzintara apstrādes tradīcijā liela nozīme bija faktam, ka Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad MIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”) 1939. gadā tika izveidota Dzintara apdares nodaļa.

Diemžēl šobrīd dzintara apstrādes meistaru skaits iet mazumā, lielākā daļa no minētajām studijām savu darbību ir beigušas. Vienīgā, kas Latvijā nodarbojas ar dzintara apstrādi, ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Zītars”, daži meistari vēl darbojas arī studijā “Kursa” Liepājā.

“Dzintara mākslinieciskās apstrādes prasmju saglabāšana ir svarīga šodien, kamēr vēl ir iespēja tikties ar meistariem, kuri savas zināšanas ieguvuši no saviem skolotājiem. Ir nepieciešams dokumentēt viņu pieredzi, lai nodrošinātu šo zināšanu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas nozares eksperte Linda Rubena

Izstādes ekspozīciju veido Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma un individuālo kolekciju materiāli, kā arī dzintara rotas, kuras mūsdienās darinājuši Tautas lietišķās mākslas studiju “Kursa” un “Zītars” meistari un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi.

Izstādes iekārtojuma autore ir māksliniece Līga Zepa, priekšmetus muzeja krājumā atlasījušas Linda Rubena, LEBM krājuma glabātāja Gunta Dimza un Dr. hist. Aija Jansone; zinātnisko tekstu autori – Dr. hist. Aija Jansone un Dr. hist. Rūdolfs Brūzis.