Kultūras norišu TOP 10: digitālā kultūra

Publicēts: 10.07.2024.

Foto: Kaspars Teilāns

Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” plašajā piedāvājumā apkopotas daudzveidīgas kultūras un mākslas norises, kuras bērni un jaunieši mācību gada laikā pieredz kopā ar klases biedriem un skolotājiem. Tāpat vasarā aicinām ikvienu izmantot katalogā ietverto saturu savai iedvesmai, kopā ar ģimeni un draugiem! 

Arī vasarā mēdz būt garas un garlaicīgas dienas. Tās ir tādas dienas, kad ārā ir nejauks laiks un visas mājās pieejamās grāmatas un filmas šķiet apnikušas. Vai arī tās ir dienas, kad nekā citādi nevar, un tās nākas aizvadīt brālēna, vecmāmiņas, tēta, māsas vai cita ģimenes locekļa darba vietā. Novērots, ka tieši tādās dienās stundas velkas nedaudz lēnāk un apnikums ir vēl  pamatīgāks. 

To ņemot vērā, programmas “Latvijas skolas soma” komanda piedāvā izlasi ar desmit kultūras un mākslas resursiem digitālajā vidē. Tā ir iespēja raidierakstā sastapties ar teātra aktieriem, telefona spēlītei līdzīgā lietotnē ar īkšķi uzspiest Purvīša gleznai un “jūtūberiem” raksturīgajā manierē izzināt Latvijas vēsturi un vietas. Tāpat digitāli var izjust arhitektūras un dizaina ietekmīgo spēku, kultūras mantojuma plašumu un iepazīties ar literatūru nedaudz citā, laikmetīgā formātā. Iespēju ir daudz – tās atliek vien ieraudzīt, izmēģināt un pieredzēt! 

Raidieraksts “Klausies Nacionālo”. Latvijas Nacionālā teātra publicitātes attēls

Latvijas Nacionālā teātra raidieraksts “Klausies Nacionālo!” 

Pieejams tīmekļvietnē https://teatris.lv/podkasti/, platformās “Spotify” un “YouTube” 

Jaunākajā, desmitajā raidieraksta sezonā ar dažādiem Latvijas Nacionālā teātra cilvēkiem sarunājas aktrise Līga Zeļģe. Sarunas par to, kas notiek uz skatuves, bet arī par to visu, kas notiek aiz, zem blakus un virs tās. 

Ekrānšāviņš no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja profila “Google Arts & Culture” 2024. Publicitātes foto

Mākslas muzeju digitālais saturs platformā “Google Arts & Culture” 

Pieejams tīmekļvietnē https://artsandculture.google.com/ un mobilajās lietotnēs “iOS” un “Android” lietotājiem 

Mākslas muzeji (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs) piedāvā iespēju virtuāli izstaigāt muzeju ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas, kā arī interaktīvi iepazīt muzeju vēsturi un kolekciju meistardarbus. 

Plašāk: https://www.lnmm.lv

“Latvijas Radio pasakas”. Publicitātes attēls 

Klausāmpasaku lietotne “Latvijas Radio pasakas” 

Pieejams mobilajās lietotnēs “iOS” un “Android” lietotājiem 

Klausāmo pasaku lietotnē pieejamas vairāk nekā 400 pasakas par visdažādākajām tēmām, kuras ierunājuši dažādi Latvijas mūziķi, aktieri, sportisti, radiobalsis un citi. Un, kā jau digitālajam laikmetam piederas, pasaku ilustrācijas veidotas ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. 

Plašāk: https://www.lsm.lv

Gunta Virkava. Foto: Ieva Epnere

Rīgas cirka audiovizuālo materiālu krājums “Rīgas cirka stāsti” 

Pieejams cirka tīmekļvietnē https://cirks.lv/vesture/rigas-cirka-stasti un platformā “MixCloud”

Pēc vides un vēstījuma pārmaiņā, kuras piedzīvojis Rīgas cirks, aicinām ielūkoties pirms pieciem gadiem sagatavotajā resursā par cirka esošo mantojumu, un kā uz tā bāzes tiek radītas laikmetīgas kultūras vērtības. 

Dokumentālais raidījumu cikls “Atslēgas”. Publicitātes attēls 

Latvijas vēstures raidījumu cikls “Atslēgas” 

Pieejams tīmekļvietnē https://atslegas.tv/, platformā “YouTube” un portālā replay.lsm.lv 

2018. gadā pirmizrādi piedzīvojušais dokumentāls raidījums par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb “atslēgas” notikumiem, personībām un pagriezieniem 100 gadu garumā nav zaudējis ne aktualitāti, ne formāta pievilcību. 

Publicitātes attēls. Avots: Unsplash.com

Latvijas PEN podkāsts “Obligātā literatūra” 

Pieejams platformā “Spotify” 

Laikā, kad literatūra kļuvusi aizvien neobligātāka un kultūras vidē priekšplānā iznāk audiovizuālie informācijas nesēji, raidieraksta veidotāji vēlējušies runāt par rakstnieku darbu. “Obligātā literatūra” devusi vārdu literatūrai, kura tiešā vai netiešā veidā spēj “izaicināt varas struktūras”. Tātad, raidieraksts par vārda brīvību un literatūru. 

Knuts Bude ar bērniem Kitiju un Reini un Bergmaņu ģimene mirkli pirms stāšanās Baltijas ceļā Rīgā, Ziepniekkalna ielā, virzienā uz Bausku. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfe Daiga Bude. Ģimenes īpašums. No izstādes #KrāsaināLatvija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krātuve “eMuzejs” 

Pieejams krātuves tīmekļvietnē https://emuzejs.lnvm.lv/

Muzeja digitālo resursu krātuve izveidota, lai nodrošinātu pastāvīgu, brīvu un attālinātu muzeja krājuma, pētījumu un izstāžu pieejamību visiem. Tas ietver satura un formu ziņā daudzveidīgu materiālu, kas atspoguļo Latvijas vēstures tēmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, un veidots izziņai, izglītībai un izklaidei. 

Spēlfilma “Sprīdītis” (1985). Publicitātes attēls 

Nacionālā Kino centra filmu katalogs “Filmas.lv

Pieejams tīmekļvietnē https://www.filmas.lv/ 

Rūpīgi uzturēta vēl joprojām tiek visplašākā un precīzākā datu bāze par Latvijas filmām. Tur atrodamas ziņas par vairāk nekā 2500 filmām, kas uzņemtas Latvijā kopš 1920. gada, kā arī turpat apkopotas un brīvpieejamas dažādas Latvijas spēlfilmas, animācijas un dokumentālās filmas dažādām gaumēm un interesēm. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas publicitātes attēls

Latvijas Nacionālās bibliotēkas raidieraksts “Klausītava

Pieejams platformās “Spotify” un “SoundCoud” 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā skaņu ierakstu krātuvē iespējams atrast vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus Latvijas kultūrtvides veidotāju ierakstus. 

Foto: Oskars Artūrs Upenieks, Kultūras ministrija

Digitālā bibliotēka 

Pieejams tīmekļvietnē https://digitalabiblioteka.lv/ 

Digitālajā bibliotēkā satiekas Latvijas kultūras mantojums, zināšanas, stāsti un cilvēki. Tā ir vieta, kur saplūst saturs no krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules. Tā ir digitāla pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm un citiem daudzveidīgiem avotiem un artefaktiem.