Muzejpedagoģiskā nodarbība “Senās spēles un rotaļas”

Nodarbības laikā skolēni uzzina, kādas ir senās un pašu rokām gatavotās rotaļlietas, spēlē izglītojošas, jautras rotaļas, ko bērni ir spēlējuši 19.–20. gadsimtā, dzīvojot laukos, iedami ganu gaitās, piedaloties lauku darbu talkās u. c., kad rotaļu laukums bija mājas pagalms, mežs, pļava, tīrums un par rotaļlietu varēja kļūt jebkurš tur atrodams priekšmets.

Nodarbībā tiek aktualizēta seno koka rotaļlietu, spēļu un rotaļu izmantošana, tā saglabājot un pārmantojot zināšanas par latgaļu rotaļdančiem, folkloru un tradīcijām, kas aprakstītas bagātīgajā muzeja latgaļiešu literatūras krājuma kolekcijā.

Rotaļās skolēni attīsta veiklības, atjautības u. c. iemaņas, mācās iecietīgi, draudzīgi izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem. Lai veicinātu skolēnu radošumu, nodarbības laikā katram ir iespēja izgatavot savu rotaļlietu no dažādiem materiāliem.

Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.