Daudzi ir pārsteigti uzzinot, ka vēl pirms leģendārajiem pirmajiem vispārējiem dziesmu svētkiem notikuši bērnu un jauniešu dziedāšanas svētki. Šī ziņa ir ļoti svarīga, jo apliecina, cik svarīgi radīt bērnos un jauniešos kopā dziedāšanas gribu, prasmi un patiku jau skolas laikā un cik liela nozīme šajos procesos ir skolotājiem
Lai palīdzētu dziļāk izzināt skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi no pašiem pirmsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē līdz 2025. gada svētkiem, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku telpa sagatavojusi digitāli pieejamu video un metodisko materiālu kopumu.
Tā mērķis ir paplašināt skolēnu izpratni par dziesmu un deju svētku tradīciju, par skolu un skolotāju lomu dziesmu un deju svētku attīstībā, kā arī dziļāk apzināties piederības sajūtu savai valstij un vērtībām caur kopības un vienotības spēku dziesmu un deju svētkos.
Mācību materiāls sastāv no video stāsta divās daļās aptverot tradīcijas pirmsākumu posmu no 1866. līdz 1960. gadam un jaunāko vēstures posmu un mūsdienas no 1960. gada līdz 2025. gadam. Video materiālam pievienots stundu plānojuma piemērs un darba lapas ar uzvedinošiem jautājumiem, ko pedagogi var pielāgot pēc brīvas izvēles un vajadzības.
Materiālu var izmantot klašu audzinātāji, mūzikas pedagogi, kā arī daudzu citu mācību satura jomu skolotāji. Īpaši labi tas var iederēties abos patriotisko noskaņu mēnešos: novembrī, kad svinam Latvijas valsts dibināšanas svētkus, aktuālāka var būt 1.daļa par svētku rašanos un pirmsākumiem, bet maijā, kad atzīmējam Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, būtu piemēroti izzināt 2. daļas saturu, kurā cita starpā iekļauti arī īpašie, 1989. gada svētki, kas notika Trešās atmodas laikā.
Videomateriālā izmantoti unikāli video un foto kadri, kuros redzamas svarīgas personības un vēstures notikumi, kas ietekmējuši arī bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētku tradīcijas veidošanos un attīstību. Redzēsiet Jāni Cimzi, Krišjāni Baronu, Emili Melngaili, Alfrēdu Kalniņu, Teodoru Reiteru, Raini, Jāni Čaksti, Jāni Erenštreitu, Arvīdu Platperu, Raimondu Paulu, Mārtiņu Braunu, Zigmaru Liepiņu, Edgaru Vītolu, Airu Birziņu un citas personības. Ceram, ka iespēja izjust svētku atmosfēru dažādos laikos notikušos svētkos, virtuāli pieredzēt dziesmu “Tu esi” un “Mana dziesma” pirmatskaņojumus, izbaudīt 2025. gada svētku kopkora dziedājuma fragmentus, izpildot dziesmu “Tavs karogs”, rosinās vai nostiprinās vēlmi kļūt par kopkora dalībnieku vai vismaz izjust piederību svētkiem, esot skatītāja lomā.
Nodarbības gaitā vērts pievērst uzmanību arī skolotāju, arhitektu, celtnieku, mediķu, producentu un daudzu citu profesiju lomu kopējā procesā, lai mums būtu šī brīnišķīgā estrāde un svētki varētu notikt.
Materiāla izmantošana
Izmantojot materiālus, skolēni var
- izzināt vēstures notikumu un personību lomu dziesmu svētku tradīcijas veidošanās gaitā;
- iepazīt skolu jaunatnes svētku vēstures svarīgākos notikumus un skolotāju, mūziķu, literātu, politiķu personības;
- pilnveidot izpratni par skolu un skolotāju lomu dziesmu un deju svētku attīstībā;
- paplašināt izpratni par piederības sajūtas veidošanos dziesmu un deju svētku procesā, caur kopības un vienotības spēku dziesmā, dejā un citās mākslinieciskās pašdarbības formās.
Mācību materiāls jāpiesaka: [email protected] vai [email protected].
Pēc pieteikuma saņemšanas pieteicējam tiek nosūtīta saite piekļuvei video materiālam un metodiskajam pielikumam. Saite nodrošina piekļuvi divas nedēļas. Ja nepieciešams, būs iespēja atjaunot piekļuves saiti arī pēc pirmā termiņa beigām.
Papildus informācijai: tel. nr. +371 28770361 vai +371 26546804
Norises ilgums: 80 min. (2 x 40 min.) vai pēc skolotāja ieskatiem.
Norises veids: Digitāli pieejamu video un metodisko materiālu kopums.
Tēmas: Mūzika, Vēsture, Kultūras mantojums, Tradīcijas, Valstiskā piederība,Sadarbība, Emocijas.
Starppriekšmetu saikne: Mūzika, latviešu valoda, vēsture, sociālās zinības, arhitektūra, akustika u.c. inženierzinības.
Klašu grupas: 5.–9. klase
Digitālā muzejpedagoģiskā nodarbība veidota, izmantojot LNRMM kolekcijas krājumus, Valsts Arhīva Kinofotofonodokumentu krātuvi, Latvijas Valsts Televīzijas ierakstus, informāciju no Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tīmekļvietnes www.nacgavilet.lv u.c.
Nodarbību veidojuši muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāji Edīte Putniņa, Adelīna Andersone, Kristians Krievāns. Vairāk informācijas: www.dziesmusvetkutelpa.lv
Saziņai
Edīte Putniņa
E-pasts: [email protected]
Tel. nr.: +371 27316314
