Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) sagatavojusi materiālu ciklu par nozīmīgiem latviešu māksliniekiem un viņu daiļradi vairākos mākslas veidos – glezniecībā, tēlniecībā, grafikā. Ciklā iekļauti stāsti par LMS biedriem gleznotājiem Līgu Purmali, Jāni Pauļuku, Rūdolfu Pinni, grafiķiem Gunāru Krolli, Andri Breži un tēlniekiem Leu Davidovu-Medeni, Artu Dumpi, Ojāru Breģi. Skolēniem radīta iespēja iepazīties ar LMS kolekcijā esošajiem šo mākslinieku darbiem.
Materiālus veidojusi LMS radošā grupa: mūziķe Liene Dobičina (teksts, korektūra), tēlnieks Ansis Dobičins (foto un montāža), projekta idejas autors tēlnieks Igors Dobičins.
- Videomateriālos atspoguļota katra mākslinieka biogrāfija, daiļrades stilistika, autora mākslas darbi, kā arī daiļrades konteksts – ekonomiskie, politiskie, sociālie u. c. procesi sabiedrībā.
- Materiāli veidoti tā, lai veicinātu skolēnu interesi par tradicionālajiem vizuālās mākslas veidiem, izciliem Latvijas māksliniekiem un izpratni par mākslas neaizstājamību cilvēka dzīvē un sabiedrībā kopumā, kā arī attīstītu spēju saskatīt un analizēt personības lomu mākslā un sabiedriskajos procesos.
Materiāli
Lea Davidova-Medene
Ievērojamā Latvijas tēlniece Lea Davidova-Medene (1921–1986) studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā pie latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna. 20. gs. 60.–70. gados tēlniece savā daiļradē izveidoja portretu veidošanas stilu, atkāpjoties no valdošajām reālisma nostādnēm, un darbos akcentēja formu kā izteiksmes līdzekli. Mākslinieces darbi tapa bronzā un granītā, tika veltīti nozīmīgiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem – tēlniekam Ļevam Bukovskim, mūziķim, rakstniekam Marģerim Zariņam, baletdejotājam Mārim Liepam, folkloristam Krišjānim Baronam u. c.
Jānis Pauļuks
Gleznotājs Jānis Pauļuks (1906–1984) vizuālo mākslu apguvis pašizglītības ceļā, ietekmējoties no 20. gs. 20.–30. gadu mākslas izcilībām – gleznotājiem Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega. Mākslinieks savā daiļradē izveidoja atpazīstamu gleznošanas stilu, atkāpjoties no valdošajām sociālistiskā reālisma nostādnēm, uzsvēra ekspresīvus krāsu laukumus un kaligrāfisku triepienu kā gleznošanas metodi. Mākslinieka darbi – ainavas un Felicitas Pauļukas portretu kompozīcijas – tapa eļļas tehnikā uz audekla, kā arī uz mēbeļkartona, kas bija sava laika tehnoloģiska novitāte.
Rūdolfs Pinnis
Rūdolfs Pinnis (1906–1984) vizuālo mākslu apguvis pašizglītības ceļā, kā arī studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Grandšomjēras akadēmijā Parīzē. Mākslinieks no 1927. līdz 1938. gadam uzturējies Itālijā un Francijā, ietekmējies no 20. gs. 20.–30. gadu avangarda izcilībām – Žorža Simenona, Albēra Markē, Morisa Brianšona, Fernāna Ležē. Pēc PSRS okupācijas 1940.–1941. gadā mākslinieks atgriezies Latvijā un turpinājis radošo darbu, tomēr viņa daiļrade uztverta atturīgi – mākslinieks ticis izslēgts no LMS (1950), slēgta izstāde (LNMM, 1973.). Rūdolfs Pinnis uzsvēra mākslas kosmopolītisko raksturu un daiļradē izveidoja atpazīstamu glezniecības stilu, izceļot pretkrāsu laukumu kontrastus un to dalījumu kā gleznošanas metodi. Mākslinieks gleznojis klusās dabas, ainavas, interjerus, darbi tapuši eļļas tehnikā uz audekla, arī uz kartona.
Līga Purmale
Gleznotāja Līga Purmale ir viena no spilgtākajām hiperreālisma pārstāvēm latviešu glezniecībā. Māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju gleznotāja Induļa Zariņa vadībā. Līgas Purmales radošo metodi raksturo vēlme uzturēt dzīvu saikni ar aktualitātēm pasaules mākslā. Mākslinieces darbi – interjera detaļas, ainavas – tapuši eļļas tehnikā uz mēbeļkartona gludās virsmas, kas atgādina fotopapīru.
Gunārs Krollis
Grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pedagogs, profesors Gunārs Krollis absolvējis LMA un grafikas mākslu apguvis pie grafiķa Artūra Apiņa un latviešu profesionālās grāmatu grafikas klasiķa Pētera Upīša. Daiļradē Gunārs Krollis izveidoja atpazīstamu grafikas stilu, atkāpjoties no valdošajām sociālistiskā reālisma nostādnēm, uzsvēra ekspresīvos laukumu kontrastus un kaligrāfisko štrihu kā grafikas metodi, linogriezuma, litogrāfijas, oforta u. c. tehnikās. Mākslinieks radījis urbānas ainavas, simboliskas ainavas, Rīgas un Latvijas, Japānas, ASV vēstures ainām veltītas mītiskas kompozīcijas.
Ojārs Breģis
Tēlnieks Ojārs Breģis studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Emīla Meldera, Kārļa Jansona un absolvējis LMA tēlnieka Valda Alberga vadībā. Pēc LMA apguvis akmens tiešās kalšanas metodi tēlnieka Harija Sprinča darbnīcā. Mākslinieks uzsvēra tiešās kalšanas un simpoziju aktivitāšu prakses neaizstājamību. Ojārs Breģis ar domu biedriem, tēlniekiem Ojāru Arvīdu Feldbergu un Induli Ojāru Ranku bija Mārupītes Tēlnieku parka dibinātāji Bieriņu apkaimē, Rīgā, kas šobrīd ir bagātīgākā tēlniecības kolekcija pilsētā.
Arta Dumpe
Tēlniece Arta Dumpe studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Jansona un absolvējusi tēlnieka Kārļa Zemdega vadībā. Tēlniece ir nozīmīgu monumentālo objektu autore Lestenē, Valkā, Tukumā, kā arī radījusi kultūras darbinieku – Leo Svempa, Silvijas Šmidkenas – portretus bronzā un granītā
Andris Breže
Daudzās nozarēs strādājošais mākslinieks Andris Breže studējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Rūpnieciskās mākslas nodaļā un to absolvējis tēlnieka Arvīda Drīzuļa vadībā. Progresīvo pedagogu motivēti, mākslinieki LMA apguva brīva, ierobežojumu neapgrūtināta mākslas procesa izpratni. 20. gs. 80.–90. gados Latvijas profesionālā māksla iezīmējās kā dažādu mākslas veidu saplūšanas, aktīvisma un eksperimentu laiks. Andris Breže kopā ar Juri Putrāmu, mākslas zinātnieci Helēnu Demakovu u. c. veica publiskas akcijas, performances, rīkoja provokatīvas izstādes LMS, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u. c. Īpaši jāatzīmē mākslinieku grupas radītās lielizmēra sietspiedes supergrafikas.
Kontaktinformācija
Igors Dobičins, e-pasts: dobicins@inbox.lv, tālr.: 29177170
Materiāli veidoti sadarbībā ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
