Jau astoto gadu programma “Latvijas skolas soma” dod iespēju vairāk nekā 230 tūkstošiem skolēnu iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes. Tas veicina pieprasījumu pēc daudzveidīga un kvalitatīva kultūras piedāvājuma, ko rada profesionāļi, un kas vērtējams ar tiem pašiem kritērijiem kā jebkura cita kultūras norise.
Svarīgi, lai programmas ietvaros notiekošās kultūras norises tiek uztvertas kā daļa no pilnvērtīgas un kvalitatīvas Latvijas kultūras dzīves un lai arī skolēniem veidotās izrādes, izstādes, koncerti un cita veida norises nokļūst kultūras mediju, kritiķu un apskatnieku uzmanības lokā.
Lai veicinātu diskusiju par kultūras notikumu kvalitāti bērnu un jauniešu auditorijai, šogad aicinām kultūras profesionāļus veidot recenzijas par programmas piedāvājumu. Šo recenziju mērķis ir vērst uzmanību uz tieši bērnu un jauniešu auditorijai domāto kultūras norišu klāstu un izteikt neatkarīgu, argumentētu viedokli par to māksliniecisko kvalitāti, aktualitāti satura un izpausmes formas ziņā, atbilstību bērnu un jauniešu auditorijai, iespējamo potenciālu sasniegt plašāku auditoriju un vietu kopējā Latvijas kultūras piedāvājumā.
Šīs publikācijas nav reklāma – tās ir mācību materiāli, kas palīdzēs skolotājiem izvēlēties piemērotāko un vērtīgāko saturu un stiprinās izpratni par kultūras procesu daudzveidību.
Mūzikls “Klase” izdzīvo jauniešu attiecības mūzikā
Aiga Leitholde
Mūzikas apskatniece, LSM autore
Mūzikls “Klase” ir daudzslāņaina izrāde par jauniešu attiecībām, kur emocijas izskan dažādos mūzikas žanros un piedāvā plašu skatījumu uz jauniešu pasauli. Uz skatuves satiekas gan labi zināmi mākslinieki – KATŌ, Dagnis Roziņš, Annija Putniņa un Miks Galvanovskis –, gan Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas jaunie talanti.
Mūziklam “Klase” jau ir 17 gadus sena vēsture. Komponists Jānis Ķirsis to sarakstīja 19 gadu vecumā, kad pats vēl mācījās Rīgas Doma kora skolā. Mūzikla libreta autors ir rakstnieks Normunds Beļskis, kurš ir vairāku bērnu grāmatu autors, kā arī sadarbojies ar dažādiem komponistiem un kolektīviem dziesmu izrāžu veidošanā. No pirmā izrādes sastāva aktuālajai “Klasei” pievienojusies Annija Putniņa, kas no skolnieces kļuvusi par skolas direktori.
Skatoties “Klasi” kā mūzikas stundas uzdevumu, mūzikls būs iespēja apgūt mūzikas stilistikas atšķirības. Stili izrādē mainās dinamiski, iekrāsojot atšķirīgas emocijas.
Balādes atklāj romantiskas sajūtas. Hiphops ir skolas huligānu valoda, bet tad notiek pavērsiens, un savas repa rindas demonstrē arī skolotāji, kas labprātāk tomēr dejo rokenrolu. Savukārt elektroniskā mūzika savieno un izkustina.
Svarīgu lomu spēlē plašai publikai zināmie mūziķi: KATŌ ir meistarīga liriskajos dziedājumos, smalkās niansēs izdzīvojot emocijas. Plašāk zināms kā grupas “Citi zēni” dalībnieks Dagnis Roziņš, kurš ar savu balsi māk radīt pacilājošu atmosfēru. Savukārt Mika Galvanovska rokera balss var satricināt mājas pamatus, un arī izrādē viņam ir īpašs uzdevums veidot saikni ar publiku. Tā viņam atsaucas – vai tad ir cits variants? Skolēnu uzmanību notur gan straujie muzikālie pavērsieni, gan pazīstamo solistu balsis un sejas ir sava veida garantija, ka būs labi.
“Klase” ir mācību stunda attiecību veidošanā. Skolā, līdzīgi kā dzīvē, satiekas dažādi cilvēki, un sākotnējie konflikti būs neizbēgami, tāpēc noder zināt, kā nebūt vienaldzīgam pret citu apcelšanu jeb mobingu – kā salīgt mieru.
Pirmo mīlestību šajā “Klasē” piedzīvo Anna un Krišs – tā ir skaista un trausla. Annas tēls iemieso meiteni ar spēcīgu gribu un lielu sirsnību! Skolas huligāni uzzina, kas ir likums. Ir interneta atkarībai jeb “sēdēšanai datorā” veltīta dziesma. Tāpat mūziklā tiek apskatītas tādas fundamentālas un sarežģītas tēmas kā karš un ticība Dievam.
Notikumi mainās strauji, rodas sajūta, ka tēmu mūziklā ir pārāk daudz – attiecīgi vienu hitu no izrādes būs grūti izcelt. Straumēšanas vietnēs ir pieejamas dažas skatītāju iemīļotākās dziesmas. Šis tematiskais biezums dod iespējas katram sadzirdēt sev aktuālāko un pastiprina mūzikla pausto domu par atšķirīgu cilvēku kopā sadzīvošanu.
Mūzikla formāts labi māca izrādes uzbūves dimensijas, pie kuras pieskaitāma arī horeogrāfija un scenogrāfijas risinājumi, kas “Klasē” kopumā bija atturīgi un minimālistiski, tomēr arī mūsdienīgi – iekļaujot tiešā laika videoiespējas. Šo ietvaru krāsainajai un mainīgajai mūzikai veidojusi komanda: režisors Juris Jonelis, scenogrāfe Ineta Sipunova un horeogrāfe Egija Abaroviča.
Esot daļai no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”, mūzikls ir svarīga pieredze arī Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņiem, kas reizē arī reprezentē skolu kā mācību iestādi. Interesanti, ka mūziklu nodaļas izveidi ierosināja Annija Putniņa, kuru “Klases” ietvaros iznāk pieminēt jau vairākkārt. Pavisam iespējams, kādam no “Klases” skatītājiem šī mūziklu dziedātāju programma būs ceļš tālākās izglītības iegūšanai.
Raugoties uz mūziklu “Klase” no skolotāju skatupunkta, var uzsvērt to, cik labi izrāde apvieno vairākus mācību priekšmetus – mūzikas, aktiermākslas, vizuālās mākslas un ētikas stundas, varbūt pat literatūras stundas –, dodot iespējas gan diskusijām, gan dažādu formu mājasdarbiem. Vecākiem mūzikls “Klase” varētu kļūt par nostalģisku atpakaļmetienu laikā. Iespējams, kāds būs dzirdējis šo uzvedumu tās pirmajā izlaidumā.
Mūzikls “Klase” programmas “Latvijas skolas soma” katalogā
