Pagājušajā gadā Orķestra “Rīga” radītos koncertus bērniem un jauniešiem Rīgā un reģionos pieredzēja vairāk nekā pieci tūkstoši skolēnu. Pieredzes stāstā par to, kur slēpjas akadēmiskās mūzikas spēks, kā piedāvājumu bērnu un jauniešu auditorijai veido vienīgais simfoniskais profesionālais pūtēju orķestris Latvijā un kā orķestri vairāk nekā četrdesmit dalībnieku sastāvā aizvest uz koncertiem Latvijas reģionos, dalījās Orķestra “Rīga” direktores pienākumu izpildītāja Selga Laizāne. Ar Selgu sarunājās programmas “Latvijas skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
Jūsu darbs un pieredze kultūras jomā ir bijusi ļoti plaša un daudzveidīga. Vai varat iepazīstināt ar savu ceļu kultūrā?
Mana pirmā saskarsme ar darbu kultūras institūcijā bija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Deviņdesmito gadu sākums es uzsāku darboties muzejpedagoģijā. Tajā laikā tas bija pilnīgi jauns virziens Latvijā, kas padziļināti ļāva izzināt muzeja krājumu ārpus ekspozīciju zālēm. Pats darbs ar bērniem un jauniešiem bija īpaši iedvesmojošs.
Pēc tam es sāku strādāt Rīgā un kādu laiku mans darbs pilnīgi nebija saistīts ar kultūru – Ekonomikas ministrija, pēc tam Latvijas Privatizācijas aģentūra un tad kopā ar domubiedru grupu mēs piedalījāmies konkursā un ieguvām tiesības organizēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada sanāksmi Rīgā 2000. gadā. Bija daudz organizatoriska darba, sākot ar milzu remontdarbiem ēkās un beidzot ar kultūras programmu, kas ietvēra dažādus mūzikas, mākslas projektus. Pēc tam es strādāju Latvijas Televīzijā par pirmā kanāla direktori. Šajā darbā tematu loks bija ļoti plašs, sākot no ziņu un dokumentālajiem raidījumiem līdz kultūras un izklaides saturam. Tā bija īpaši vērtīga administratīvā darba pieredze – kā šo dažādību “savilkt kopā”. Ļoti daudz mācījos no saviem kolēģiem. Un esmu priecīga, ka sākotnēji ārkārtīgi strīdīgais projekts “100g kultūras” ir veiksmīgi attīstījies un ieņem nozīmīgu lomu sabiedrisko mediju darba kārtībā.
Savukārt darbs Latvijas Nacionālajā operā bija tieši mūzikas vidē, bet arī starptautiski ļoti plašs. Tas ir viens no kultūras darbības laukiem, kur starptautiskā sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga. Pēc tam piedalījos konkursā par kultūras programmas veidošanu un vadīšanu Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības padomē, kas bija ievērojams starptautisks projekts. Esmu ļoti pateicīga savam liktenim un domubiedriem par šo iespēju realizēt spilgtu, augsta līmeņa kultūras programmu. Vēlāk Kultūras ministrijā strādāju Latvijas valsts simtgades programmā, kas padziļināti ļāva iepazīt Latvijas reģionus vēsturi. Bet ne tikai – tā bija sadarbība ar visām ministrijām un pašvaldībām, caur Latvijas valsts vēstures prizmu realizējot daudzveidīgus projektus. Un šobrīd jau divus gadus esmu Orķestrī “Rīga”.
Vai darbs Latvijas valsts simtgades ietvaros Jums no pirmsākumiem ļāva iepazīt arī programmu “Latvijas skolas soma”?
Jā, Latvijas valsts simtgades programma bija ārkārtīgi daudzveidīga. Kā es minēju, tā bija saistīta ar visdažādākajām nozarēm.
Es uzskatu, ka programma “Latvijas skolas soma” ir viena no nozīmīgākajām, ja ne pati nozīmīgākā iniciatīva, kas aizsākās Latvijas valsts simtgades kontekstā, jo tā ir investīcija nākotnei, kas arī tiek turpināta.
Šobrīd, es domāju, vairs nevienam nav šaubu par to, ka šī programma bija nepieciešama un Latvijas valsts simtgade bija atspēriena punkts, kad izdevās šo programmu gan izmēģināt kā pilotprojektu, gan arī ieviest.
Turpmākajos jautājumos pieskarsimies gan programmai “Latvijas skolas soma”, gan jauniešu un bērnu auditorijai kopumā, bet varbūt sākumā ir kāds Jūsu pašas pieredzes stāsts darbā ar bērniem un jauniešiem, kas palicis atmiņā?
Kā minēju, es sāku strādāt muzejpedagoģijā, kad tas bija pavisam jauns virziens. Un, protams, vienmēr ir tā ļoti patīkamā sajūta, ka tu vari sniegt kādu jaunu informāciju, jaunas zināšanas, ka dzīvā sarunā var apspriest pieredzēto. Tas, manuprāt, vienmēr ir ļoti nozīmīgi. Tāpat arī, strādājot operā, bija bērnu izrādes, operu iestudējumi, kas tika veidotas ģimenēm ar bērniem.
Un kas varbūt atšķir bērnu un jauniešu auditoriju no tādas pieaugušo auditorijas ir – ja viņiem nav interesanti, viņi nepiedalās. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi atbildīgs uzdevums gatavoties šiem pasākumiem, kas ir jaunāka vecuma auditorijai domāti, jo viņiem, manuprāt, neeksistē tāds “pieklājības pēc es te klusi pasēdēšu”.
Viņu uzmanība ir jāpiesaista, ir jāpiedāvā kaut kas tāds, kas viņus ieinteresē un kur viņi ir gatavi gan klausīties, gan līdzdarboties.
Es domāju, ka Orķestra “Rīga” programmas tieši ar to ir interesantas. Tās lielākoties vada dziedātājs Daumants Kalniņš, kurš meistarīgi iesaista auditoriju dažādās aktivitātēs. Arī šajos koncertos, koncertsarunās ar skolēniem, kur gan tiek izspēlēti dažādi konkursi, gan notiek visas zāles aktivitātes vai dziedāšana līdzi, vai kādas īpašas kustības, vai atbildes uz jautājumiem. Tā ir iesaiste sarunā.
Orķestra “Rīga” projekti saistīti gan ar dažādām tēmām, gan zināšanu ieguvi mūzikā – informāciju par mūzikas instrumentiem, to dažādām īpatnībām, to skaņveides bagātību. Scenārijus veido mūsu mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns, un viņš vienmēr iekļauj arī interesantus faktus no vēstures par konkrēto tematu, lai tas būtu tāds notikums, ko pēc tam var apspriest.
Manuprāt, ārkārtīgi liela “Latvijas skolas soma” vērtība ir, ka katram kultūras pasākuma apmeklējumam ir jāgatavojas, tad tas ir jāpiedzīvo klātienē un pēc tam ir apspriešanas fāze, kad var iegūt skolēnu refleksiju, atgriezenisko saiti par to, ko skolēni ir izjutuši, uzzinājuši, kādas emocijas pieredzētas, ko viņi par to visu domā, vai vēlas vēlreiz apmeklēt kādu kultūras pasākumu.
Orķestris “Rīga” bērnu un jauniešu auditorijai jau ilgstoši piedāvā koncertciklu “Nāc, ieklausies Orķestrī “Rīga”!”. Ar nelielu pārtraukumu Covid-19 pandēmijas laikā šobrīd koncerti ir atgriezušies, un katru mācību semestri tiek piedāvāti divi jauni koncerti par dažādām tēmām. Cik kopumā šis koncertcikls ir bijis veiksmīgs, vai tas sasniedzis savu auditoriju?
Es domāju, ka tas ir izaicinājums – regulāri piedāvāt jaunas koncertprogrammas, jo, protams, no viens puses mēs zinām, ka bērni izaug un labi sagatavotu programmu vienmēr var pēc kāda laika atkārtot. Tomēr ir vairāku gadu cikls, kurā ir jāpiedāvā arvien kaut kas jauns, lai piesaistītu uzmanību. Mūsu orķestra mērķis ir piedāvāt katrā semestrī divas jaunas programmas, kuras mēs apvienojam arī abonementā, lai mūsu auditorija un nākotnes klausītāji būtu finansiāli ieinteresēti. Manuprāt, mūsu cenu politika ir ļoti demokrātiska.
Vai koncertcikls tapa mērķtiecīgi bērnu un jauniešu auditorijai? Kāda bija tā ideja, vīzija?
Tā nav jauna ideja, tā ir orķestra tradīcija. Cikls “Nāc, ieklausies Orķestrī “Rīga”!” tika īstenots jau pirms pandēmijas un piedāvāts skolām, kad programma “Latvijas skolas soma” vēl nebija. Tas bijis populārs un atzīts ilgtermiņā. Šobrīd mēs vienkārši atgriežamies ar jaunu piedāvājumu un, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, tam ir arī tāda auditorija, pie kuras mēs varam ļoti konkrēti vērsties.
Protams, visiem projektiem ir jāattīstās, mēs nevaram piedāvāt vienu un to pašu. Un tāpēc mēs caur mūziku meklējam, kā varam uzrunāt jaunu auditoriju par visdažādākajiem tematiem, atsaucoties arī uz mācību priekšmetiem, kas skolā tiek mācīti.
Šobrīd šie koncerti tiek piedāvāti jaunāko klašu skolēniem. Mēs paši esam novērtējuši, ka tā varētu būt auditorija no pirmās līdz sestajai klasei.
“Nāc, ieklausies Orķestrī “Rīga”!” ir nozīmīga daļa no orķestra darbības, konkrēta programma skolēnu auditorijai, bet orķestris regulāri piedāvā arī programmas ģimenēm ar bērniem. Tradicionālākās ir svētku laikā, piemēram, koncerts Lieldienās. Un arī ģimenes mēneša ietvaros ir programmas, ko sniedzam Rīgas apkaimēs. Tā kā orķestra darbība tieši ar bērnu un jauniešu auditoriju ir ilgstoša.
Lieliskas bija ziņas, ka pagājušajā gadā Orķestris “Rīga” izbrauca arī uz reģioniem. Jūs bijāt Kuldīgā, Liepājā un Tukumā. Kā to var izdarīt – kā var orķestra sastāvu izvest no Rīgas? Kas ir noslēpuma atslēga?
Mūsu atslēga ir sadarbība ar reģionālajām koncertzālēm un kultūras centriem. Savukārt šīs institūcijas tālāk sadarbojas ar reģionu skolām. Nekādu jaunu Ameriku es neatklāšu – ja reģionā cilvēki savstarpēji sarunājas un vēlas sadarboties, un vēlas kādu programmu pie sevis ieraudzīt, tad tas viss ir iespējams.
Vislielākais gandarījums ir tas, ka gan Liepājas, gan Tukuma koncertvietas mūs šogad ir uzaicinājušas atkārtoti. Kas mani iepriecina – šogad nāk klāt jaunas kultūrvietas mūsu ģeogrāfijā, maijā brauksim arī uz Cēsu koncertzāli. Tā kā ir ārkārtīgi liels prieks, ka sadarbības partneru loks paplašinās vai arī ir stabils. Tas tiešām liels gandarījums.
Vēlos uzsvērt arī to, ka, manuprāt, programmas “Latvijas skolas soma” ieguldījums ir milzīgs tajā ziņā, ka tas ir klātienes kultūras pasākuma apmeklējums, ka tas ļoti bieži notiek tiešām lielās, izcilas kvalitātes koncertvietās, kas jau pats par sevi ir īpašs piedzīvojums.
Turklāt arī pieredze, kā uzvesties šajā telpā, kā orientēties, pārvarēt pirmās bailes ieiet pa durvīm, pa kurām tev nav nācies ieiet, jo tu nezini, kas tur būs. Kā ģērbties, kā uzvesties, kur var apsēsties?
Tas, ko esmu novērojusi mūsu orķestra koncertos, ka skolotāji pirms ieiešanas zālē izdala katram skolēnam savu individuālo biļeti, un tad viņi iet un paši meklē norādīto sēdvietu. Tā ir laba pieredze, kā pārvarēt pirmo neziņu un trauksmi. Esmu pārliecināta, ka tas ir milzīgs ieguvums visai kultūras nozarei, jo, ja ne visi, tad daļa no šiem skolēniem būs nākotnes kultūras pasākumu apmeklētāji.
Vai un kā Orķestris “Rīga” veido komunikāciju ar izglītības iestādēm?
Mēs šajā ziņā esam gana aktīvi. Visvairāk mēs strādājam ar Rīgas skolām – uzrunājam katru skolu individuāli. Esam rīkojuši “Zoom” semināru skolotājiem. Katrā skolā ir arī “Latvijas skolas soma” koordinators – esam aicinājuši skolotājus pieslēgties, interesēties, uzdot jautājumus. Un arī rakstām, sūtām informāciju uz reģioniem, pašvaldību koordinatoriem, tāpat arī uzrunājam reģionu koncertzāles un kultūras centrus un tā pamazām sadarbība veidojas.
Vai uz orķestra piedāvātajiem koncertiem Rīgā ierodas arī skolēni, kas nedzīvo galvaspilsētā?
Jā, noteikti. Piemēram, tikko koncertā janvārī bija bērni un jaunieši no Jelgavas un Jūrmalas. Pilnīgi visus ģeogrāfiskos punktus mēs nevaram identificēt, bet tie noteikti nav tikai rīdzinieki; bijuši no Mārupes novada, Ķekavas, Salaspils, Talsiem. Un par to mēs esam īpaši priecīgi. Acīmredzot, viņi, atbraucot uz koncertu, apmeklē vēl kādu citu kultūras institūciju.
Tāpat uz koncertiem nāk arī cilvēki no pansionātiem. Viņu nav daudz, bet tie ir cilvēki jau krietnā vecumā, bieži vien arī ar kustību traucējumiem – viņi izvēlas sēdvietas aizmugurējā rindā, kur var atrasties arī ar ratiņkrēsliem.
Intervijās iepriekš esat minējusi, ka orķestrim izstrādāta attīstības stratēģija līdz 2027. gadam – kāda loma tajā ir bērnu un jauniešu auditorijai? Kā jūs uz šo auditoriju skatāties, par to domājat?
Šāds stratēģisks dokuments aptver visu orķestra darbību. Koncerti un programmas skolēnu auditorijai ir viena no sadaļām stratēģiskajā plānā un tur ir ierakstīts, ka mēs vēlamies piedāvāt katru gadu vismaz četras programmas. Bet, piemēram, reģionos mēs piedāvājam arī iepriekš sagatavotās programmas.
Šogad esam sasparojušies un Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” pirmo reizi iesnieguši projektu tieši jaunu programmu veidošanai un skatāmies uz to, kā uz nopietnu ieguldījumu mūsu nākotnes auditorijas attīstībā. Tāpat stratēģiski paredzēta sadarbība ar reģioniem ne tikai skolēnu programmu piedāvājumā, kā arī potenciāli starptautiskā sadarbība. Tas ir ļoti plašs laukums, bet, jā, atgriežoties pie skolēnu auditorijas – tas mums ir ļoti nozīmīgi. Varbūt tāda ambīcija, kuru mēs vēl neesam piepildījuši, ir arī radīt programmu jauniešiem un vidusskolēniem, bet konkurence ir milzīga un tas varētu būt tuvāko gadu uzdevums. Tāds ir nākotnes skatījums, ko mēs vēlētos piepildīt.
Orķestris “Rīga” pārstāv akadēmisko un džeza mūziku. Tāpat kā, manuprāt, laikmetīgā māksla, tā ne vienmēr ir skolotājam zināmākā mākslas forma, lai pēc tam ar skolēniem to pārrunātu un analizētu. Ko Jūs ieteiktu skolotājiem – kā nenobīties no akadēmiskās mūzikas? Kā par to runāt, kā to uztvert? Kā nodrošināt, ka arī skolēniem, iespējams, pirmā pieredze ar akadēmisko mūziku ir kvalitatīva, saturīga?
Pirms mūsu programmu apmeklējuma skolotājiem ir iespēja saņemt informāciju, – koncerta programmu un uzzināt kāda mūzika tiks atskaņota, kādi autori un darbi būs pārstāvēti. Tas varbūt ir viens no tematiem par ko runāt, vai arī paklausīties internetā, vai tas piesaista uzmanību, vai tas būs saistošs bērniem? Katrā ziņā mēs esam atvērti komunikācijai, dažādiem jautājumiem, esam gatavi iesaistīties diskusijās un apspriest idejas.
Ir ārkārtīgi svarīgi pārvarēt pirmos aizspriedumus par akadēmisko mūziku. Gribu minēt, ka šajās koncertprogrammās piedalās liels orķestra sastāvs; tas ir spilgti un vērienīgi. Mūzika tiek rūpīgi atlasīta un tā var būt pārsteidzoša pozitīvā veidā; būt jauna pieredze, muzikāls piedzīvojums, kas dažam var atstāt spēcīgu iespaidu uz to, vai kāds skolēns vēlas apmeklēt mūzikas pulciņu vai pat mūzikas skolu. Tāpat programmās tiek izcelts kāds īpašs mūzikas instruments vai mūzikas instrumentu grupa un mūziķi, Piemēram, koncertā “Bundzinieku Ziemassvētki” priekšplānā bija mūsu sitaminstrumentālisti. Es domāju, tas ir arī gana atraktīvi, ļoti interesanti sekot līdzi tam, kādā veidā caur mūziku var attēlot tik daudz mūsu dzīves parādību, procesu, skaņu.
Tikko iedomājos, ka orķestris savā ziņā uz skatuves rada to, ko filma “Straume” radīja kino ekrānos – bez vārdiem, bet ar mūziku izstāsta stāstu citā veidā, kas atklāj pilnīgi citas emocijas un sajūtas. Jāsaka gan, ka programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros nevar teikt, ka būtu daudz akadēmiskās mūzikas piedāvājumu. Varbūt Jums ir ieteikumi arī citām kultūras institūcijām, organizācijām – kā viņiem būt saistošiem jauniešiem? Kā veidot sadarbību ar šo auditoriju?
Es domāju, ka Latvijā mēs esam spēcīgas konkurences apstākļos. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un “Latvijas Koncerti” dažādām vecuma grupām piedāvā saistošas programmas. Ir neatkarīgie producenti, kas piedāvā izcilus mūzikas projektus jauniešiem, vidusskolēniem. Man šķiet, ka tas tiešām ir lieliski, ka arī šajā jomā ir konkurence un skolotājiem ir iespēja izvēlēties.
Ņemot vērā to, ka Orķestris “Rīga” ir profesionāls mūzikas kolektīvs, tad programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros var nākt uz jebkuru no mūsu koncertiem. Piemēram, viens no koncertiem būs festivāla “WINDSTREAM” ietvaros, kur orķestrim uz skatuves pievienosies viens no pasaulē izcilākajiem metālpūšaminstrumentu kvintetiem no Zviedrijas. Rosinām sekot līdzi arī mūsu citām koncertprogrammām.
Orķestra stratēģijas kontekstā jau nedaudz ieskicējāt, bet, kā Jūs redzat, kas ir orķestra tuvākie nākotnes plāni, izaicinājumi?
Viens no virzieniem pie kura mēs šobrīd strādājam, ir starptautiskā sadarbība. Tā būtu liela ambīcija, ka mēs varētu reizi gadā piedalīties kādā ārvalstu festivālā. Orķestra “Rīga” muzikālais piedāvājums ir daudzveidīgs un viena no programmām ar ko mēs lepojamies un esam ieguvuši arī nomināciju “Zelta Mikrofonā”, ir kopīgā programma ar bungu un dūdu grupu “Auļi”. Ar to mēs vēlamies arī iepazīstināt starptautisku auditoriju.
Mēs piedalāmies dažādos valsts svētkos, veidojam programmas atceres dienām. Arī šie ir koncerti, kuros priecāsimies redzēt skolēnu grupas, jo tie palīdzēs izjust un izprast vēstures faktus. Vienmēr liels izaicinājums ir, ko atskaņot šajās dienās, un tāpēc mēs ļoti nopietni strādājam pie jaunu darbu pasūtīšanas latviešu autoriem. Un esam pateicīgi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, kas atbalsta jaundarbu pasūtīšanas programmu. Līdz ar to mēs varam dot arī savu ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā un tādas mūzikas atskaņošanā, kas ir rakstīta tieši pūtēju simfoniskajam orķestrim. Mūsu programmās ir arī diezgan daudz pārlikumu, kas ir rakstīti simfoniskajam orķestrim, bet tieši ar jaundarbu programmu mēs varam piedalīties oriģināldarbu krājums veidošanā.
Īstenībā šī ir vēl viena tēma, ko gribēju ar Jums apspriest. Ikdienas darbā bieži vien nākas dzirdēt, ka vieglāk ir klausīties to, ko zinām, tos komponistus, kuru darbiem varam dungot un dziedāt līdzi. Bet orķestra darbība mērķtiecīgi vērsta jaundarbu un latviešu jauno komponistu virzienā. Kāpēc bērniem, jauniešiem, skolēniem būtu vērtīgi dzirdēt ne tikai to, ko jau zinām, bet arī šo jauno mūziku?
Tas ir daudzu gadu sistemātisks, ļoti pacietīgs darbs, kas mums visiem kopā būtu jāiegulda, jo skaidrs, ka lielai daļai auditorijas ir jāpierod, ir sevi mazliet jāpiespiež.
Bet varbūt uz to vajag paskatīties no pavisam citas perspektīvas – jaundarbu autori ir mūsu laikabiedri, viņa rada savu mākslu, savu mūziku, dzīvojot mums līdzās tādos pašos apstākļos, tādā pašā emocionālā un praktiskā pasaulē, kādā dzīvojam mēs visi. Savā ziņā tā ir esence no mūsu pašu piedzīvotā. Mākslinieki kā ārkārtīgi jūtīgas personības bieži vien redz tālāk un sajūt nākotnes elpu. Es aicinu būt drosmīgiem un iesaistīties šajā eksperimentā; piedzīvot pilnīgi jaunu emociju gammu un ļauties tam procesam. Ne viss, kas mūsu dzīvē notiek, mums patīk, ne visam ir jāpatīk, bet tas ir process, caur kuru mēs sasniedzam pilnīgi citu attīstību kā personības.
Šie klātienes pieredzējumi, klātienes kultūras pasākumu apmeklējumi ir ļoti labs iemesls atpūsties no mūsu digitālā noguruma. Atrast un piedzīvot kaut ko īstu.
Domāju, ka drīz tas būs diezgan ekskluzīvi, jo esam tik ļoti iegrimuši dažādos digitālos risinājumos – ikdienas darbā mums nav citu izvēļu. Vēl arī sociālo tīklu lielais troksnis un milzīgais apjoms, kas pār mums gāžas. Tiešām ir vērts atrast brīdi mūsu ikdienā, kad no tā visa atpūsties un baudīt kaut ko īstu.
Orķestra “Rīga” aktuālais piedāvājums programmā “Latvijas skolas soma”:
Koncerts “Skolas muzikālie noslēpumi”
Koncerts “Mūzika. Mūžīgais dzinējs” ar Daumantu Kalniņu
Koncerts “Bundzinieku Ziemassvētki”
Atsauksmes pēc Orķestra “Rīga” apmeklētajām norisēm:
“Liels paldies par lielisko janvāra koncertu “Rīgas stāsti”! Ar nepacietību gaidām aprīļa koncertu, un noteikti ieteikšu apmeklēt arī kolēģiem skolā.” // Jelgavas 4. sākumskolas 4. klases skolotāja, 18.02.2025.
“Atpakaļceļā tramvajā aptaujāju bērnus par koncertu un viedokļi bija pārsteidzoši pozitīvi! Arī es jūtos daudz jauna dzirdējusi un baudījusi – paldies par brīnišķīgo koncertu!” // Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas 5. klases skolotāja, 28.02.2025.
