Lai dalītos ar kultūras un izglītības nozaru profesionāļu un programmas koordinatoru domām par kultūras lomu sabiedrībā, pašu pieredzes stāstiem, vērojumiem, atziņām un padomiem, kas radušies darbojoties programmā “Latvijas skolas soma”, mēs, programmas komanda, nolēmām iekļaut ikmēneša jaunumos sadaļu “Pieredzes stāsti”. Tajā aicināsim uz atklātu profesionālu sarunu cilvēkus, kuru pieredze un zināšanas varētu interesēt plašāku lasītāju auditoriju.
Sākam ar sarunu par laikmetīgo mākslu, sarežģītajām kuratoru pasaulēm un ieteikumiem, kā par to visu saprotamā valodā runāt ar bērnu un jauniešu auditoriju. Savā pieredzē dalījās nevalstiskās organizācijas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (Latvian Centre for Contemporary Art, LCCA) izglītības projektu vadītāja Māra Žeikare. Ar viņu sarunājās programmas “Latvijas skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
Māra par LCCA izglītības projektu vadītāju strādā kopš 2017. gada. Tas ļāvis uzkrāt lielu pieredzi darbā ar bērnu un jauniešu auditoriju, jo jau kopš 2014. gada LCCA pievērš uzmanību ne tikai izstāžu veidošanai, bet arī to pavadošajām nodarbībām un materiālu (darba lapu un radošo uzdevumu) izstrādei. Katru gadu LCCA īsteno trīs līdz piecas laikmetīgās mākslas izstādes dažādās lokācijās, kas pieejamas un pielāgotas arī skolēnu auditorijai. Īpaši izceļama mākslas vēstnešu jeb mediatoru programma, kurā iesaistītie cilvēki, paši iegūst dziļākas zināšanas un tad darbojas kā skatītāju sarunu biedri LCCA rīkotajās izstādēs. Papildus tam, LCCA savā darbībā rūpējas arī par pieejamības jautājumiem – kā laikmetīgo mākslu padarīt pieejamu aizvien lielākai Latvijas sabiedrības daļai. Šajā jomā konkrēts rezultāts ir gan sadarbība ar Vieglās valodas aģentūru, gan konsultācijas par vides pieejamību ar ekspertiem, kas pārstāv neredzīgo un nedzirdīgo mērķgrupas.
“Tas nav tā, ka katrs to var darīt – laikmetīgās mākslas pierasti sarežģīto, kuratoru noformulēto pasauli pārvērst rotaļīgā, viegli uztveramā veidā bērniem.”
LCCA programmā “Latvijas skolas soma” darbojas no 2019. gada, piedāvājot Latvijas laikmetīgās mākslas mākslinieku radošās darbnīcas. Katras LCCA izstādes ietvaros Māra mudina māksliniekus pārdomāt, vai viņiem izstādes kontekstā ir kas sakāms arī skolēniem, un iesaista māksliniekus izglītības programmu radīšanā. Radošajās darbnīcās paši mākslinieki dodas izbraukumos uz skolām, lai iepazīstinātu bērnus ar to, kas ir laikmetīgā māksla, kā par to runāt un ko tā vēsta. Mobilais formāts īpaši ļauj sasniegt skolu jaunatni reģionos.
“Daži mākslinieki nekad to nav darījuši un atklāj sevī pilnīgi jaunu dimensiju. Un arī mans mērķis kā programmas veidotājai ir sadarboties tieši ar tādiem māksliniekiem, kuri ikdienā nestrādā skolā. [..] Man gribas to autentisko pieredzi – ka viņš arī atnāk mazliet nobijies, tāds pats kā tie skolēni. Un sanāk, ka mēs ar šo programmu audzinām arī pašus māksliniekus stāstīt par saviem darbiem, sevi pārstāvēt.”
Māra sarunas laikā norāda, ka vizuālās mākslas stundās skolēniem parasti nav iespējas iepazīties ar dzīviem māksliniekiem, tāpēc jo vērtīgi, ka LCCA darbnīcas ļauj dzimt jaunām draudzībām starp izglītības un kultūras sektorā esošajiem. Tieši darbnīcās izjustais un pieredzētais ļāvis LCCA laika gaitā saprast skolu vajadzības un tā brīža izpratni par laikmetīgo mākslu, paverot iespējas darbnīcu pilnveidošanai. Vairākos gadījumos Mārai tieši šo iemeslu dēļ veidojas ilgstoša sadarbība ar māksliniekiem, lai padziļināti iepazītu skolu vidi un caur mākslinieku uzzinātu, kas skolēniem ir aktuāli. Māra darbnīcas redz kā jaunu veidu, kā sasniegt skolēna idejas un domas, veidojot klasi par drošu telpu sarunām.
“Lielākā daļa skolēnu nav bijuši izstādēs, pat tepat Rīgā. [..] Tikai daži saka, ka aiziet ar ģimeni uz muzeju vai izstādi. Dzīvu mākslinieku saticis nav neviens. Līdz ar to, tas ir tas vērtīgākais – sniegt sapratni, kā tas mākslinieks izdzīvo, kā viņš pelna naudu. Ka tā vispār var būt īsta profesija un ka var radīt mākslas darbus. Kāda vispār no tā ir jēga? Paveras pilnīgi kaut kas tāds, kas skolā neparādās.”
Šobrīd programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā iekļautas gan LCCA darbnīcas, kas tapušas pēdējo gadu laikā, gan četras pavisam jaunradītas darbnīcas 5.–12. klašu skolēniem ar jaunās paaudzes mākslinieku iesaisti, kas saucas “Laikmetīgās mākslas skola” (plašāk LCCA tīmekļvietnē) . Mākslinieki piedāvā skolēniem kopā piedzīvot laikmetīgās mākslas tapšanu, izmantojot daudzveidīgu tehniku un aptverot plašu tēmu loku. Māra sarunā uzsvēra, ka darbnīcas tiek pielāgotas skolu un klašu situācijai un skolēnu vajadzībām, tāpēc aicina pirms nodarbības sazināties ar LCCA.
“Tik daudz braucot uz skolām ar māksliniekiem, mēs esam sapratuši, ka maģija notiek tieši klātbūtnē. Dažreiz es māksliniekiem saku – jūs varat sagatavot precīzu scenāriju, ko jūs darīsiet, bet nekad nevarat zināt, kāda tā enerģija izveidosies klasē un pie kādiem punktiem jums būs jāķeras. Jo tas būtiskākais, kas mums ir jānodod, ir tas, kas atšķir mākslinieka radošo domāšanu un kā top mākslas darbi. Dažreiz tas ir kaut kas pilnīgi netverams. Caur skolēniem aktuālajām tēmām, kuras bieži vien ir neērtas un var būt diez gan smagas, mēs nekautrējāmies tās izcelt un virzīt to, ka laikmetīgā māksla var būt palīdzības instruments mums visiem, kad mēs esam tik ļoti atsvešināti, katrs savā ekrānā, un varbūt pārdzīvojam kādas mentālas traumas, kas ir īpaši aktuālas pusaudžiem.”
Ieteikumi
Ņemot vērā Māras pieredzes bagātību laikmetīgās mākslas jomā, sarunas laikā pārrunājām dažādus aspektus, kas var palīdzēt izprast laikmetīgo mākslu un tās pieejas skolēniem, skolotājiem un arī kultūras nozares profesionāļiem.
“Es esmu profesionālis, es jau to kodu zinu un es no tā vairs nebīstos. Bet cilvēkam, kas pirmo reizi saskaras [ar laikmetīgo mākslu], man šķiet, svarīgākais ir, ka viņam ir iespēja par to parunāt. [..] Ja tu neatver vaļā tās durtiņas, tas paliek vienkārši kaut kas nesaprotams. Tas vērtīgākais jau ir tas, ka tu atver sevī savienojumu – kā tas spoguļojas tevī un, ka tas, kas māksliniekam ir aktuāls, ne jau viņam vienam ir aktuāls. Tu tik pat labi vari atrast sevi tajā darbā un mūsdienu situāciju. Galvenais ir nebīties un skatīties izstādes labā kompānijā, un runāt par to, kas ir nesaprotams. Principā – komunikācija.”
Jautāta par to, kā laikmetīgo mākslu izglītības procesā veiksmīgi integrēt skolotājam, Māra norāda, ka visa pamatā ir atvērtība un vēlme arī pašam skolotājam iesaistīties laikmetīgās mākslas iepazīšanā. Tā kā mākslinieki un skolotāji ikdienā atrodas dažādās vidēs, tas ne vienmēr ir viegli, bet Māra iedrošina skolotājus zvanīt mākslas institūcijām un jautāt par sadarbības iespējām.
Māra šobrīd vada arī projektu “Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās”, kas tapis ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalstu. Projekta ietvaros šobrīd tiek izstrādāts metodiskais materiāls skolotājiem, kurš būs kā praktisks rīks skolotājiem un ietvers gan stundu plānus un rakstus, gan kopumā palīdzēs izprast laikmetīgo mākslu. Tas publiski būs pieejams 2024. gada martā. Vairāk informācijas www.artistispresent.lv.
“Māksla var dot skolotājiem ļoti daudz motivācijas un prieka darboties skolā.”
Jautāta par ieteikumiem kultūras nozares kolēģiem par norišu veidošanu jauniešu auditorijai, Māra skaidro, ka ne vienmēr runa ir par jauna satura radīšanu, bet gan esošā pielāgošanu. Māra iesaka kolēģiem sadarboties un saredzēt jauniešu auditoriju, nevis domāt par to, kā kaut ko nošķirtu.
“Nozarei ir bezgalīgs lauks kurā var strādāt. Jo mums ir tik brīnišķīgi piedāvājumi jau esoši, kuri nenolasās, ka tas ir jauniešiem un bērniem, jo tas tā nav nokomunicēts. Un dažreiz mums šķiet, ka, ja tas tā nav nokomunicēts, tad tur nevar vest.”
Noslēgumā Māra norāda, ka iekāpt nezināmajā svarīgi ir gan skolēniem un skolotājiem, gan māksliniekiem – jaunu sadarbību veidošanā ieguvēji ir visi.
“Tas ir tāds milzīgs pavērsiens laikmetīgajā mākslā, ka autors sāk veidot mākslas darbus ar auditorijas iesaisti – ka viņi gūst pilnīgi jaunu pieredzi no ideju apmaiņas. Bieži vien ir tā, ka tie skolēni pasaka priekšā, kas viņiem ir aktuāls. Kā mēs zinām, laikmetīgā māksla ir mūsdienu aktualitāšu un problēmu spogulis – skolēni mums var iedot kolosālu materiālu, enerģiju, no kā var rasties jauni mākslas darbi.”
LCCA “Laikmetīgās mākslas skolas” nodarbības programmā “Latvijas skolas soma”:
“Skatuves balss” ar režisori un komponisti Elīzu Dombrovsku
“Tēlniecība – veids kā domāt un strādāt” ar mākslinieku Oto Holgeru Ozoliņu
“Apzinātība un es” ar mākslinieci Luīzi Rukšāni
“Skaņas Ekoloģija” ar māksliniekiem Artūru Punti un Maksimu Šenteļevu
“Medijpratība. Fotostāsta veidošana” ar mākslinieci Viku Ekstu
Eksperimentālā nodarbība “Citi redzēs, ka uztraucos” ar mākslinieci Evu Vēveri
“Komikss kā stāsta veidošanas paņēmiens, runājot par sarežģītām tēmām” ar mākslinieci Viviannu Mariu Staņislavsku
Action Painting nodarbība “Trauksme” ar mākslinieci Andu Lāci
Sajūtu vizualizācijas nodarbība “Klases Noslēpumainais Ķermenis” ar mākslinieci Gundegu Eveloni
“Krāsu fizika un poētika”
Saziņai ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru:
Māra Žeikare
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmas vadītāja
mara@lcca.lv, tel. 29586893
https://lcca.lv/lv/
