Sarunai ar Rotko muzeja vadītāju un vienu no tā izveidotājiem Māri Čačku cauri vijas vienots motīvs – skolēns ir būtisks muzeja apmeklētājs, un tur par viņu tiek domāts rūpīgi un cieņpilni. Māris Čakča ir grafiķis, gleznotājs un izstāžu kurators, kā arī mākslas maģistrs un pedagoģijas zinātņu doktors ar 14 gadu darba pieredzi Daugavpils Universitātē. Plašais zināšanu lauks viņam palīdz izprast mākslas pasaules praktiskos un teorētiskos aspektus, kā arī izglītības nozares specifiku. Māra pieredzi uzklausīja kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” eksperts Aleksandrs Kabakovs.
Rotko muzejs kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” darbojas jau no tās pirmsākumiem 2018. gadā, piedāvājot pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu iepazīšanu un vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības. Arī šobrīd notiek piedāvājuma papildināšana, tostarp ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu.
Ko Rotko muzejs piedāvā bērniem un jauniešiem
Izglītojošais darbs Rotko muzejā vienmēr uzskatīts par būtisku, un kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” radījusi platformu, kur to attīstīt vēl vairāk. Programma kļuvusi par lielisku veidu, kā piesaistīt skolēnus, muzejs kļuvis redzamāks un sasniedzamāks auditorijai no citiem reģioniem, t. sk. Rīgas. Dalība programmā un regulāra sarunāšanās ar skolēniem muzejam dod iespēju strādāt pie satura adaptācijas un pielāgošanas atbilstoši skolēnu vecumgrupām. Rotko muzejs veido īpašas muzejpedagoģiskās nodarbības, ne tikai balstoties pastāvīgajā ekspozīcijā, bet arī mainīgajās izstādēs.
“Caur izglītības programmām muzejā skolēns var iedziļināties kādā konkrētās izstādes vai ekspozīcijas detaļā vai ieraudzīt plašāku kopainu, lai izprastu vienu vai otru, sevišķi laikmetīgās, mākslas formu, kas paredz iedziļināšanos, nevis tikai skatīšanos.”
Māris uzsver, ka programma “Latvijas skolas soma” motivējusi skolēnus atbraukt un iesaistīties muzeja darbā, iedziļināties tā saturā.
“Iepriekš esmu saskāries ar situāciju, kad pedagogs arī dažādu birokrātisko šķēršļu dēļ izvēlējās audzēkņus nevest uz muzeju. Tad tagad šādas situācijas vairs nav, jo ir šis motivējošais faktors un finansējums, kas palīdz skolotājiem kopā ar saviem audzēkņiem iegūt papildu saturu. Tas palīdz arī pedagogam, izglītības programmas kurators palīdz parādīt konkrētu tēmu no citas prizmas.“
Finansiālais atbalsts būtisks ir gan skolai, lai audzēkņi šo saturu var saņemt, gan kultūras nozarei, lai radītu saturu. Tāpēc nozīmīgs ir arī VKKF atbalsts, jo tas ļauj ieraudzīt jaunus jomas spēlētājus, kas šo segmentu var papildināt ar kvalitatīvu saturu. Māris piezīmē, ka izglītojošais darbs Latvijas muzejos, salīdzinot ar pasaules pieredzi, ir ienācis nesen, un sabiedrība vēl pie tā pieradināma, taču “Latvijas skolas soma” ar atbalstu abām pusēm ļauj to attīstīt.
“Ja paskatāmies uz paaudzi iepriekš, viņiem diemžēl, ja nebija kultūras audzināšanas mājās un muzeju pieredzes veidošanas stāsts skolā, tikai izņēmuma gadījumos veidojās interese par kultūras pieredzēšanu. Plašākas sabiedrības iesaiste ir iespējama tikai šādā grupu veidā. Skolēni nonāk muzejā, redz tajā notiekošo, saprot, kas muzejs ir. Tas attiecas uz jebkuru programmā iekļauto kultūras norisi.“
Kultūrvieta reģionā – nozīme un izaicinājumi
Nedaudz provokatīvi, taču taujāts par Rotko muzeja auditorijas reģionālo pārklājumu – vai tiešām Rotko muzejs ir vieta, uz kuru dodas apmeklētāji no visas Latvijas –, Māris atbild pavisam vienkārši un skaidri: “Tā ir reālā situācija.” Rotko muzeju arī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklē skolēni no visas Latvijas. To fiksējusi arī programmas komanda, veicot regulāro kultūras pieredžu monitoringu. Rotko muzejs ir populārs pieturpunkts un galamērķis visās skolēnu klašu grupās skolām visos Latvijas reģionos.
“Rotko muzejs, protams, ir Daugavpils cietoksnī, Daugavpilī, bet tas ir daudz plašāks. Rotko muzejs ir lielākais reģionālais muzejs Latvijā, kas strādā vizuālās mākslas laukā. Tādam citu līdzvērtīgu muzeju nav. Nozīme reģionam ir nepārvērtējama, bet pārklājam visu Latviju piedāvājuma unikalitātes dēļ.“
Apzinoties, ka daudzām skolēnu grupām ceļš līdz Daugavpilij ir garš, ir novērots, ka, braucot uz attālākām vietām, skolotāji mēdz dienas programmu saplānot pārāk blīvu – kas ir likumsakarīgi – , vēloties apvienot vairākas norises, taču nereti skolēni muzejā nonāk jau noguruši un intensīvās pieredzes pārsātināti, kas traucē pilnvērtīgai muzeja pieredzei.
Ne tikai starptautiskas iestādes vadītājs, bet arī mākslinieks
Jautāts par to, ko satikšanās ar skolēniem dod māksliniekam, Māris aizrautīgi stāsta, ka viņam klātienes dialogs un saskarsme ar jebkuru auditoriju – gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem un jauniešiem – ir ļoti svarīga. Arī mēģinājumi tai nodot sava rokraksta nianses, raksturu vai tehnisko paņēmienu ir būtiski, lai sapratu, kā tad top mākslas darbs.
“Parasti manas vai vecākas paaudzes cilvēki domā, ka “es arī tā protu”. Lai varētu tā apgalvot, ir jāsaprot, kā mākslas darbs tapšanas procesā veidojies, ko mākslinieks ir domājis, ko ir darījis. Šī te sarunas saruna forma vai praktiska iesaistīšanās kopā ar mākslinieku būtiski papildina redzeslauku, tāpat arī ļauj iedziļināties konkrēta viena vai otra mākslinieka rokraksta atšķirībās vai kopīgā atrašanā ar citu.“
Iespējams, ka kāda no šīm te satikšanās reizēm ar māksliniekiem var būt kā motivējošs faktors skolēna tālākajai individuālajai izaugsmei vai dzīves ceļa meklējumam, ne obligāti kļūstot par mākslinieku vai kultūras darbinieku.
“Šī te saskarsme var iedot kaut kādu noteiktu klikšķi, kad kādā mirklī tas atgriežas atpakaļ un motivē kaut kam pievērsties. Piemēram, kļūt par ļoti labu agronomu un izplānot, kā audzēt kāpostus videi draudzīgāk, un tamlīdzīgi (smejas).“
Kā nenobīties no laikmetīgā
Programmas “Latvijas skolas soma” piecu gadu darbības izvērtējuma pētījums parādīja, ka, lai arī kultūras norišu dažādība programmā ir plaša, skolotāji nereti vairās izmantot norises, kuras ir piederīgas laikmetīgās mākslas izpausmēm. Lai skolotāji un skolēni iemācītos izprast laikmetīgo, ir vajadzīga pieredze, domā Māris.
“Tā ir uzkrātā pieredze, kura veidojas nākot, iesaistoties, pieredzot, esot klātbūtnē tiem laikmetīgās mākslas procesiem…“
Lai ieraudzītu atšķirību starp tradicionālo un laikmetīgo, var iet uz jebkuru muzeju; arī vēsture ir tēma, ko pasaulē pasniedz caur laikmetīgu ietērpu. Kā piemēru Māris min Rasas Jansones daiļradi, kura glezno akadēmiski, bet darbu tēmas, piemēram, feminisms, viņas mākslu ieliek laikmetīgās mākslas šķirklī. Tas nav tikai par tehniku un profesionalitāti, un to, ko mēs redzam – “patīk vai nepatīk” –, tas ir dziļāks stāsts par mākslinieka piedzīvoto, sāpi, prieku, kas nošķir tradicionālo no laikmetīgā, bet šo stāstu un tā pievienoto vērtību jāprot lasīt.
Muzejs, kas ir saistošs bērniem un jauniešiem
Runājot par to, kā barjeras pārvarēt un kā kultūras institūcijai būt saistošai bērniem un jauniešiem, Māris stāsta par pieredzi Rotko muzeja kolektīvā. Tur izglītības kuratori strādā kopā ar krājuma glabātājiem, kopā saliek akcentus. Veidojot nodarbības muzejā, iet dažādus ceļus, regulāri analizē paveikto un veic uzlabojumus.
“Sadarbība [starp piedāvājuma veidotājiem] nav tikai saruna. Tas ir uz praktiskiem piemēriem un darbību balstīts formāts, kā rezultātā pragmatiski ejam vienu, otru un trešo ceļu, analizējot paveikto un pārdošanas rādītājus par konkrētu vecuma grupu aktivitāti, tādējādi uzlabojot Rotko muzeja piedāvājumu skolēniem.“
Rotko muzeja galvenais uzstādījums, radot piedāvājumu bērniem un jauniešiem, ir nevis izstāžu radīšana tieši skolēnu auditorijai, bet gan to korekta komunikācija un pielāgošana skolēnu formālās izglītības pieredzei un iepriekš gūtajām zināšanām.
Māris atzīmē, ka ir tādi muzeji, kuru savu piedāvājumu veido ar konkrētu mērķi par bērnu un jauniešu auditoriju, tomēr uzskata, ka tai nav jābūt institūcijas pamata praksei. Balstoties savā pedagoģiskajā pieredzē, viņš uzsver, ka jauniešiem nav jāpiedāvā vieglāks vai mazāk apjomīgs saturs, domājot, ka viņi to nesapratīs.
“Mūsdienu bērni un jaunieši brīžam ir progresīvāki savā domāšanā un izpausmē, un darbībā nekā pieaugušie un skolotāji. Ja mēs nespējam pārvarēt šo te barjeru paši sevī; šajā gadījumā, muzeju cilvēkiem piedāvājot saturu un to interpretējot vai pedagogam mēģinot muzeja piedāvājumu nonivelēt līdz izpratnes zemākam līmenim, ir jādomā, kā uzlabot savu darbu. Jāskatās citi varianti.“
Rotko muzeja piedāvājums programmā “Latvijas skolas soma”:
Izzinoši radoša nodarbība “Atrasts kolekcijā”
Izzinoši radoša nodarbība “Notverts mākslā”
Izzinoša nodarbība mākslas izpratnes padziļināšanai Rotko muzejā (visas ekspozīcijas)
