Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem turpina rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šoreiz fokusā mūzika.
Programma “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdz akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.
Dāvis Eņģelis, muzikologs, Latvijas Radio 3 – Klasika raidījumu vadītājs,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātais docētājs
Atsaucoties aicinājumam dalīties pārdomās par mūziku un jauniešiem, es neviļus esmu spiests atgriezties atmiņās par mūzikas vietu manā dzīvē skolas gados, par to, kādi bija muzikālās izglītošanās nopelni maniem skolotājiem un klasesbiedriem. Es pārlieku nekavēšos savās atmiņās, bet vienlaikus apzinos, ka teksta adresāts ir skolotājs, kuru, visticamāk, nekad dzīvē neesmu sastapis, tādēļ ceru, ka dažas personīgas epizodes kalpos par stiprāku saiti starp teksta autoru un lasītāju, nekā centieni iejusties kāda iedomāta vidējā skolotāja ādā.
Izņemot dažus praktiskus ierosinājumus un piemērus, es nerakstīšu par mūzikas apgūšanas metodiku. Tā nav mana specialitāte, un par mācību programmām un vēlamajiem rezultātiem jau ir rakstīts citviet[1]. Turpmāk rakstītais vērpsies ap diviem vispārīgiem punktiem:
- mūzikas iepazīšana un klausīšanās (Kur meklēt ierakstus? Kādu mūziku izvēlēties?),
- sarunāšanās ar mūziku (Kāpēc sarunāties par mūziku? Kā dzirdēto un izjusto izteikt vārdos?).
Raksta noslēgumā došu dažus avotus, kas, manuprāt, var lieti noderēt muzikālās pieredzes padziļināšanai un bagātināšanai, un arī tāpat – mūzikas klausīšanās priekam.
Grāmatas izstāstīšana un radio arhīvs
No pamatskolas laikiem – vēl pirms padziļinātas pievēršanās mūzikai, mācoties mūzikas skolā – man ir divas nozīmīgas atmiņas, kas saistās ar mūziku. Vienā no manām skolām stundu sarakstā reizi nedēļā bija gan mūzika, kur apguvām ritma treniņus, kopīgu dziedāšanu un spēlēšanu uz vienkāršiem perkusīviem instrumentiem, gan folklora, kur mācījāmies tautasdziesmas, svētku svinēšanu latviskā garā, rotaļas un dančus. Ap to laiku, kad sākām iet 6. klasē, ar klasesbiedriem nodibinājām grupu, un skolas direktors ne vien atļāva pēc stundām mēģināt mūzikas klasē, bet arī sponsorēja mums pirmo skaņas aparatūru, ģitāru un pastiprinātājus. No šodienas atskatoties, nav šaubu, ka bijām privileģēti ar mācīšanos salīdzinoši nelielā skolā un pedagogu dāsnu atsaucību. Pamatskolas vidējie un vēlie gadi ir arī tas laiks, kad sāka nostiprināties mana muzikālā gaume, un te visstiprākā ietekme bija maniem klasesbiedriem.
Atminos, ka pamatskolā bija vismaz viena tāda reize, kad literatūras stundā bija jāpastāsta visiem par izlasītu grāmatu. Varu iedomāties vairākus iemeslus, kāpēc viena šāda epizode no skolas laikiem ir palikusi spilgtā un arī siltā atmiņā: man patika lasīt, mums bija lielisks skolotājs, un, iespējams, uzdevums izstāstīt grāmatu deva iespēju vismaz pastarpināti, ar uzstāšanās palīdzību, izstāstīt vienaudžiem par to, kas pašam likās svarīgs, un varbūt arī atstāt uz vienaudžiem iespaidu, iegūt viņu uzmanību.
Iedomājos, kāpēc gan līdzīgā veidā nevarētu dalīties ar saviem iespaidiem par noklausītu mūzikas albumu vai skaņdarbu? Piemēram, atbildēt uz jautājumiem: kas mani tajā uzrunā? Kas šo mūziku izceļ, padara sevišķu?
Saprotams, ka vēl pirms gadiem piecpadsmit uzdot klasei šādu uzdevumu nebūtu bijis prātīgi vien mūzikas pieejamības dēļ. Kad pavadīju pēdējos gadus mūzikas vidusskolā, arī mums, topošajiem profesionāļiem, bija jāizlīdzas ar skolotāju sakopētiem diskiem, lai dzirdētu kaut vai mūzikas literatūras minimumu. Tā iemesls: mūzikas – šajā gadījumā latviešu klasiskās mūzikas – ieraksti lielākoties nebija izdoti publiski pieejamos medijos. Mums, tolaik studējošajiem, vēl bija mazliet jāpagaida līdz paradigmas maiņai, ko mūzikas klausīšanās paradumos ieviesa straumēšanas vietnes. Apjomīgu daļu latviešu mūzikas ierakstu joprojām glabā Latvijas Radio arhīvs, kas vēl šobaltdien nav publiski pieejams. Tam ir savi saprotami iemesli. Tomēr ir sperti vērienīgi soļi, lai vismaz daļa no arhīva būtu atvērta, tātad – noklausāma ikvienam. Jau desmit gadus – skaitot no teksta tapšanas laika – darbojas skaņu ierakstu nams “SKANI”, kas pavēris iepriekš nepieredzētas iespējas klausīties un uzzināt par latviešu (lielākoties) klasisko mūziku ļoti plašā, daudzveidīgā spektrā[2]. Atsevišķi albumi – ierakstu izlases – ļauj ikvienam ielūkoties nelielā daļā no radio arhīva. Par to vairāk pastāstīšu teksta otrajā daļā.
Vēl palicis neatbildēts jautājums – kāpēc vispār būtu jārunā un jāapmainās domām par mūziku? Pamēģiniet aprakstīt savu pēdējo muzikālo pieredzi – koncertu vai tikai dziesmu, un kādā brīdī nonāksiet pie atskārtas, ka mēs nevaram vārds vārdā izstāstīt, ko esam saklausījuši, ko sajutuši klausoties. Muzikālo pieredzi nevar pārstāstīt. Kāpēc tad runāt par mūziku?
Par šo jautājumu domas vienmēr dalīsies. Tā teikt – kāds vienmēr pastāvēs uz to, ka mūzika nav izstāstāma, un mums atliek vien klausīties. Bet nešaubos, ka mēs, toskait skolēni un pedagogi, varam būt tikai ieguvēji no šādas domu apmaiņas. Amerikāņu muzikologs Lorencs Kreimers saka – tieši domāšana un runāšana par mūziku tai piešķir tik nozīmīgo vietu mūsu kultūrā[3]. Tātad – mūzika ir jāklausās un par mūziku ir jārunā. Runājot par mūziku, mēs bieži izmantojam tēlainus salīdzinājumus, metaforas, kas aizgūtas no citām, par mūziku taustāmākām dzīves pieredzēm: mūzika strāvo, viļņo, mirdz, iekrāsojas, kustas. Tas nozīmē – lai rosinātu, vadītu sarunu par mūziku, nav nepieciešama muzikāla izglītība, specifiskas zināšanas par terminoloģiju. To var paveikt ikviens. Vienīgais, kā vēlams sagatavoties – iegūt savu klausīšanās pieredzi un noformulēt savas domas par dzirdēto.
Domāju, viens no šo rindu galvenajiem mērķiem ir atgādināt to, ka mācīšanās nekad nebeidzas. Svarīgi mudināt pedagogus klausīties kopā ar jauniešiem arī tādu mūziku, kas pašam pedagogam ir sveša un nesaprotama. Arī mūzikas pētnieki nespēj pārzināt visu pasaulē ieskaņoto mūziku. Mēs visu mūžu bagātinām savu klausīšanās pieredzi un mācāmies. Kas var būt labāk, kā piedzīvot jaunas muzikālas atklāsmes kopā?
No dziesmas līdz simfonijai: klausīšanās etīdes
Tas, protams, ir viegli pasakāms. Ierosmei došu dažas klausīšanās etīdes:
Noklausāmies, kā dziesmu “Septiņas skumjas zvaigznes” (Imants Kalniņš, Māris Čaklais) spēlē grupas “2xBBM”[4] un “Menuets”[5]. Kas ir kopīgais un atšķirīgais? Kas raksturīgs katras dziesmas instrumentācijai? Kurš variants jums patīk labāk? Vai kāds no ierakstiem uzrunā emocionāli spēcīgāk? Kāpēc? Kā veidojas dziesmas dramaturģija katrā versijā? Kur, jūsu ieskatā, ir dziesmas kulminācija, un kurā lasījumā tā izskan iedarbīgāk? Kad esam tikuši skaidrībā ar dažiem no šiem jautājumiem (vai arī sadalījušies pa grupām un izdomājuši citiem pāris jautājumus par dzirdēto), noklausāmies Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas 1. daļu. Varam uzdot visus tos pašus jautājumus, bet vēl: kā mainās dziesmas tēma simfoniskā skaņu audumā? Kas ir izmainījies? Kāpēc, jūsuprāt, komponists simfoniju sāk, citējot šo dziesmu?
Cita etīde par to pašu Ceturto simfoniju: noklausāmies aptuveni pirmās trīs minūtes no 1. daļas divos lasījumos – Leonīds Vīgners ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri 20. gs. 70. gadu sākumā[6] un Lans Šui ar Singapūras Simfonisko orķestri gadsimtu mijā[7]. Šajā gadījumā visuzskatāmāko atšķirību dod tempu izvēle. Kuram ierakstam dosim priekšroku? Kāpēc?
Ņemam to pašu Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju, kas ir piesātināta ar melodijām. 1. vai 2. daļu.
Bet pamēģinām aprakstīt, vai mainās ritms, pulsācija, instrumentu krāsas. Nav pat tik svarīgi atpazīt instrumentus, bet raksturot, kādas sajūtas vai tēlus, asociācijas rada noteiktas instrumentu krāsas, zemie vai augstie skaņas reģistri, atsevišķas muzikālās epizodes, piemēram, divi melodiskie, bet dinamiski un harmoniski kontrastējošie 2. daļas tematismi. Temats, tēma, epizode, fāze, vieta, notikums, pavērsiens, žests – atmetiet raizes par terminoloģiju un sauciet savus vērojumus sev saprotamā valodā. Galvenais ir klausīšanās un treniņš ietērpt dzirdēto vārdos.
Tālāk veltiet dažas minūtes komponistes Lindas Leimanes simfoniskajam darbam “Ray-Bows”[8]. Kas šajā darbā virza uz priekšu muzikālās idejas? Melodija? Ne gluži. Harmonija ir samērā statiska. Te krāšņi uzplaukst instrumentu tembri – krāsas – dažādos slāņojumos un kombinācijās. Te var runāt par orķestra kopskaņas sabiezināšanos un izretināšanos. Ļoti piesātinātu, blīvu skaņas materiālu nomaina askētiskas, vietumis graudainas līnijas. Bet tiklab muzikālie notikumi, objekti, žesti vai motīvi šeit pietuvinās un attālinās, tā radot iespaidu par muzikālu kustību. Šī ir etīde drosmīgākajiem pedagogiem. Ja gribas spert soli atpakaļ vai arī klasē ir vismazākie, līdzīgus novērojumus varam censties saklausīt Lindas Leimanes darbā bērniem “Latviešu zvēri”, sevišķi tā otrajā daļā[9].
Ņemam vairākas “Mūžīgās gaismas” – Lux Aeterna. Kādus skaņu iespaidus savā “Mūžīgajā gaismā” sniedz komponisti Mārtiņš Viļums[10], Maija Einfelde[11] un kā kanonisko tekstu mūzikā ietērpj, teiksim, viens no oriģinālākajiem 20. gs. komponistiem Ģērģs Ligeti[12]?
Kādus muzikālus tēlus vai noskaņas raisa Kārļa Auziņa saksofons komponista Krista Auznieka “Sirds katedrālē” džeza trio, teiksim, četrdaļīgā cikla 1. daļā[13] un, piemēram, Aigara Raumaņa iespēlētais Saksofonkoncerts “Plastmasas temperatūra”[14], kam autors ir Platons Buravickis? Te atradīsim galējus muzikālus kontrastus, bet arī vielu sarunai par instrumenta vietu ansamblī un mūzikas vēstījumu. Vai Buravicka koncerts, zinot nosaukumu un gūstot skaņas iespaidu, liek vienkārši padomāt par ekoloģiju, vai arī tas spēj sakāpināt ar klimata krīzi saistītus afektus un pārdzīvojumus? Bet varbūt tieši K. Auznieka “Katedrāle” uzrunā trāpīgāk vai suģestē spēcīgāk? Cik klausītāju, tik atbilžu, un es ceru, ka nelielais etīžu izklāsts būs rosinošs lasītājam nākt klajā ar saviem klausīšanās uzdevumiem.
Vēl pēdējā: iepazīstamies ar Rutas Paideres darbu “Tempera”[15]. Te piebilstams, ka apgāds “SKANI” dod iespēju ikvienam iepazīties ar albumu bukletiem, kur nereti skaņdarbiem dotas komponistu anotācijas – vēl viens atspēriena punkts dialogam, sava dzirdes iespaida salīdzināšanai ar komponista dotajiem ideju impulsiem. Ruta Paidere saka: “”Tempera”, kā jau to norāda pats nosaukums, ir arī vizuāli tverama mūzika. To var atdzīvināt savā iztēlē, staigājot pa Eiropas vecmeistaru galerijām un reflektējot par to, kā nākotnes cilvēki uztvers Marka Rotko vai Džeksona Polloka audeklus, kad tos no 21. gadsimta šķirs tāds pats laika diapazons kā Rafaēla vai Leonardo da Vinči mākslu no mūsdienām”[16].
Un klāt pieliekam vēl vienu opusu, kam piemīt spēcīgs vizuālās suģestijas potenciāls, Santas Ratnieces klavierdarbu “muqarnas”[17]. Vienlaikus iepazīstamies ar vizuālo arhitektūras atsauci darba nosaukumā un salīdzinām pieredzes. Vai ornamentālās arhitektūras iespaids palīdz uztvert skaņdarbu? Varbūt tas sašaurina asociāciju loku un novirza domas uz ilustratīvu mūzikas pieredzēšanu? Vai, tieši otrādi, padziļina mūzikas piedzīvojumu?
Kur klausīties, kur meklēt?
Te esmu nonācis pie tās raksta daļas, kas veltīta nelielam avotu izklāstam. Tajā centīšos atbildēt uz jautājumu, ko klausīties, vienlaikus izvairoties no konkrētu uzvārdu piesaukšanas. Bez šaubām, ir labi zināt klasiķus, bet bieži vien dažāda vecuma jauniešus stiprāk uzrunā mūzika, kas top mūslaikos. Pie tam – jo tuvāk mūsdienām, jo grūtāk aptvert kopainu. Tā vispār ir plašāka tēma, kā to nesen atgādināja teātra zinātnieks Edgars Klivis, norādot uz atšķirībām latviešu un lietuviešu teātrī: pirmajā redzēt Raiņa un Blaumaņa jauniestudējumus nav nekas neparasts, turpretim lietuviešu režisori “taču nav pašnāvnieki, lai ķertos pie kaut kā tāda”[18], tā komentējot lietuviešu dramaturģijas klasiķu retāku parādīšanos uz mūslaiku skatuvēm. Ciktāl par mūziku – neredzu iemeslu uzvārdu iekalšanai, ja tam līdzi nenāk muzikāls iespaids. Tāpēc viena no svētīgākajām lietām, ko varam iedot skolēniem, ir klausīšanās pieredzes bagātināšana. Mana mūzikas literatūras skolotāja reiz deklarēja: “Manā klasē pie sienām karāsies tikai dzīvu komponistu attēli!”. Tā, protams, ir atsauce uz ierasto ainu mūzikas skolu klasītēs, kur gar sienām izkārti tikai nemirstīgie klasiķi. Bet arī apliecinājums vēlmei sekot līdzi laikmeta garam, mūzikai, kas top tagad. Nešaubos, ka šis impulss atstājis paliekošas un nozīmīgas pēdas arī citos manas skolotājas audzēkņos.
Lai nepiedāvātu sausu sarakstu, centīšos starp rindiņām ieskicēt dažus pieturpunktus Latvijas un arī plašāka mēroga mūzikā – mūziķu ansambļus, notikumus, institūcijas –, kam pievērst uzmanību. Necentīšos aprakstīt paša neizzināto, tāpēc pārāk neatkāpšos no klasiskās mūzikas apriņķiem. Vien lieku reizi akcentēšu galveno domu – klausāmies un bagātinām savu pieredzi ar visdažādāko mūziku!
Ikdienā strādāju Latvijas Radio, tālab nevaru nepieminēt divus raidījumus, kas satura kvalitātes ziņā, manuprāt, pielīdzināmi augstskolas ievadkursam attiecīgajā mūzikas novadā. Bundzinieks Rūdolfs Dankfelds dalās ar savām zināšanām par blūza, džeza un citu radniecīgu žanru daudzveidīgajām niansēm un vērtīgiem ierakstiem[22][23]. Savukārt Rihards Endriksons dod izzinošu un profesionāli norūdītu ieskatu eksperimentālajā un avangarda mūzikā[24].
Te vieta norādīt uz augstāk piesauktajiem albumiem, kas dod ieskatu Latvijas Radio arhīvā. Tie ir 24 albumi[25], katrs veltīts vienam latviešu komponistam. Tās ir unikālas portretskices mūzikas izlašu veidolā no Volfganga Dārziņa un Tālivalda Ķeniņa līdz Maijai Einfeldei un Vilnim Šmīdbergam.
Bagātīga koncertierakstu krātuve ir Liepājas “Lielā Dzintara” digitālā koncertzāle[26]. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau vairākus gadus piedāvā atgriezties dažos sezonas koncertos[27]. Patlaban dažus, bet domājams, ka nākotnē jo vairāk koncertierakstus piedāvās arī Liepājas Simfoniskais orķestris[28] un kamerorķestris Sinfonietta Rīga[29].
Šī, protams, ir subjektīvi atlasīta un pavisam neliela izlase, bet tās pamatnolūks ir rosināt meklēt kvalitatīvus un daudzveidīgus mūzikas avotus. Pasaules konteksta saglabāšanai var izmantot arī bez maksas pieejamos ārzemju resursus. Ja vien ir iespēja stundās izmantot vietni Youtube (uzlecošas, uzmācīgas reklāmas noteikti neveicina uzmanības vēršanu uz mācīšanos), es ieteiktu pievērst uzmanību kultūras institūciju oficiālajiem kanāliem. To kūrētās video glabātuves var izrādīties īstas zelta āderes. Piemēram, Kongresa bibliotēkas[30] kanālā līdzās vēsturiskiem arhīvu video, sarunām un intervijām (kas nenoliedzami var kalpot par bagātīgu mācību materiālu) ir arī brīnišķīgi koncertieraksti. Šo kanālu atklāju, interesējoties par ASV dienvidaustrumu Luiziānas pavalstij raksturīgo žanru musique cadienne un atrodot izcilu koncertu[31]. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) veido savu koncertarhīvu[32] un citstarp piedāvā ieklausīties LNB Audiovizuālajā krājumā[33].
exploratorium berlin piedāvā plašu ieskatu improvizētajā mūzikā. Vai skaņa pati par sevi var būt pamatā muzikālam impulsam, muzikālai kompozīcijai? Kā improvizācijā veidojas un attīstās muzikālās idejas? Tie ir daži no jautājumiem, kuriem vērts pievērst uzmanību, jautājumi, kas pie klausītāja neviļus atnāk paši, pieredzot brīvās improvizācijas mūziku. Kā norāda komponists, improvizētājs Matiass Švābe[34], iepazīstinot ar improvizācijas darbnīcu: viens no improvizācijas skaistumiem ir tās pieejamība – improvizēt var jebkurš.
Nav nepieciešamas priekšzināšanas vai jebkādas muzikālas prasmes, lai eksperimentētu; ikviens var izzināt skaņas un ieklausīties citos improvizētājos, veidot saspēli, saskaņas. Tāpat jebkurš no mums var izaicināt savus priekšstatus par mūziku un bagātināt klausīšanās pieredzi. Jāpiebilst, klausoties mūziku, kas atrodas relatīvi tālu no mūsu ierastajiem priekšstatiem par to, kas ir mūzika, un kā tai būtu jāskan, iespaidu spektrs var būt no pilnīgas pretestības un nolieguma līdz jaunai brīvības sajūtai.
Rezumējot pievienošu vēl divus izziņas avotus: “Roulette Intermedium”[35], kā arī pašmāju “Skaņu mežs“[36] piedāvā bagātīgu koncertierakstu klāstu.
Nīderlandes Baha biedrība (Netherlands Bach Society) ir tikai viens piemērs Youtube kanālam, kas fokusēts uz augstvērtīgi ieskaņotu un nofilmētu klasiskās mūzikas (šajā gadījumā – Johana Sebastiāna Baha mūzikas) saturu[37]. Tajā arī intervijas un izzinošs materiāls. “Philharmonia Orchestra” dod nevien koncertierakstus, bet arī iepazīstina ar mūzikas instrumentiem[38].
Žanriski daudzveidīgus koncertierakstus pilnā hronometrāžā un augstā kvalitātē piedāvā, piemēram, Sidnejas opera[39]. Arī Latvijas Nacionālā opera un balets dod kādu izglītojošu graudu video formātā, šeit – muzikologa Mikus Čežes lekcija par komponista Jāņa Kalniņa operu “Hamlets”[40]. Amerikāņu medijs “NPR Music” piedāvā daudzpusīgu un nevainojamā audio kvalitātē iemūžinātu dzīvās mūzikas ierakstu klāstu[41].
Noslēgšu šo sarakstu ar vēl vienu klausīšanās (un lasīšanas) etīdi un citu žanrisko akcentu. Trimdas latviešu grupa “Dundurs” ar tās dalībnieku Pāvila Johansona un Jura Kronberga centieniem devuši latviešu klausītājam jaunu ieskatu dažās Boba Dilana dziesmās. Salīdzinām dziesmas “Viss tagad zudis, baby blue” tekstu oriģināla koncertierakstā[42] un “Dundura” kaverversijā[43] ar nolūku, piemēram, labāk saprast, kā dziesmas noskaņu katrā variantā veido tekstā atrodamie tēli. Vai variācijas oriģinālajā Dilana un alternatīvajā Johansona tekstā veido atšķirīgu noskaņu, klausoties abus ierakstus? Ja abiem tekstiem ir kas kopīgs, vai varam konkretizēt, kas tieši? Iztēlojos (ļoti iespējams, kļūdaini), ka pedagogs vislielāko atsaucību šādam uzdevumam varētu gūt no humanitāri ievirzītiem vidusskolas jauniešiem. Ja šajā ziņā nealojos, tad papildjautājums visvērīgākajiem: uz kādu literāru varoni un darbu Johansons ievijis atsauci savā dziesmas teksta versijā?
Cita etīde: noklausāmies dziesmu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kam pamatā Māra Čaklā dzejolis, grupu “Liepājas brāļi”[44] un “Alva”[45] divos atšķirīgos sniegumos. Iespējami detalizēti aprakstām, ar kādiem līdzekļiem veidots muzikālais lasījums. Vai varam raksturot atšķirīgo katrā ierakstā? Kādas emocijas raisa viens un otrs teksta muzikālais tulkojums?
Piebildīšu, ka pagrīdes, alternatīvā vai kā citādi dēvējamā mūzika ir vēl viens izziņas lauks, kurā, iespējams, pedagogi un audzēkņi var atrast kopīgus muzikālo interešu punktus.
Par latviešu trimdas un diasporas māksliniekiem dažus izziņas materiālus varam atrast vietnē latviesi.com, piemēram, nelielu videoportretu, kas veltīts jau augstāk piesauktajam mūziķim un dzejniekam Pāvilam Johansonam[46]. Pagrīdes mūzikas straumju izpēte Latvijā pagaidām sper tikai pirmos soļus, bet ir vērts šiem soļiem pievērst uzmanību[47], tāpat kā iepazīties ar vērtīgām grāmatām (Ulda Rudaka “Rokupācija” (Dienas Grāmata, 2008, 2024 )) un publicistiku (portālā periodika.lv pieejamā Klāsa Vāveres rakstu/šķirkļu sērija “Latviešu roks” izdevumā “Liesma” no 1989. līdz 1990. gadam[48]). Vēl nevaru nepieminēt salīdzinoši nesen izveidoto interaktīvo projektu grupusaites.lv, kas var dot pirmīt neieraudzītas perspektīvas uz Latvijas mūziķu panorāmu.
[1] Skola2030. Mūzika. Pieejams: https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-prieksmeti/muzika
[2] SKANI. Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Pieejams: https://www.lmic.lv/lv/skani
[4] 2xBBM. Septiņas skumjas zvaigznes (1970, koncertieraksts). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=Ll_lAsRBFq4&ab_channel=Labais
[5] Menuets. Septiņas skumjas zvaigznes (1979). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=kFpeqZ27JvE&ab_channel=ImantsKalni%C5%86%C5%A1-Topic
[6] Imants Kalniņš. 4. Simfonija (1972). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=EsVhazRDbn0&ab_channel=70sMusicParadise
[7] Singapore Symphony Orchestra. Symphony No. 4, “Rock Symphony”: I. Allegretto. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=u6AgV4WT-BQ&ab_channel=JackieShort-Topic
[8] Linda Leimane. Ray-Bows. Pieejams: https://open.spotify.com/track/2QxMoaF71cq2UIyJ5yLktJ?si=9c68ad7150cb4769&nd=1&dlsi=27c624abdfd54501
[9] LYRA. Latvian Beasts (Linda Leimane, Mārtiņš Grauds and Sabīne Moore). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=SXUw0qzh5go&t=45s&ab_channel=Ska%C5%86uMe%C5%BEs
[10] Mārtiņš Viļums. Lux Aeterna. Pieejams: https://open.spotify.com/track/6yhOB2CCvUILmeGZJGWpEK?si=d29816ab574f4b7b&nd=1&dlsi=003fc991dded4b4d
[11] Maija Einfelde. Lux Aeterna. Pieejams: https://open.spotify.com/track/6j1WNOTEnvSirwFDIVS9if?si=1fe146b1845c4601&nd=1&dlsi=331031b6d9954609
[12] György Ligeti. Lux Aeterna. Pieejams: https://open.spotify.com/track/5JVxbxHaN6dJyzbciljhRl?si=8610c4d79e7946fe&nd=1&dlsi=9376a5a2457d4876
[13] Krists Auznieks. Ecclesia Cordis: I. Pieejams: https://open.spotify.com/track/2IsXzynFd5jyL42yWf67JX?si=03738c2fd5524387&nd=1&dlsi=906f1b3283cb4f3c
[14] Platons Buravickis. Concerto for Saxophone and Orchestra: “Plastmasas temperatūra”. Pieejams: https://open.spotify.com/track/5I9Yn94B0XtDwDujvdylM5
[15] Ruta Paidere.Tempera. Pieejams: https://open.spotify.com/track/6bZQa2KWfFhO7bFqcwn89h?si=96098da506d6418f&nd=1&dlsi=813968f5dea6454f
[16] Albuma buklets. Pieejams: https://www.lmic.lv/uploads/images/album/brochures/20211202_215_LMIC%20130%20iTunes%20booklet%20corrected.pdf
[17] Santa Ratniece. Muqarnas. Pieejams: https://soundcloud.com/kibuci/muqarnas
[18] Kroders.lv. Drosmīgi diskutēt par vēsturi un politiku. Pieejams: https://www.kroders.lv/viedokli/2129
[19] Laura Brokāne. Audio. Albums “Mūsu dziesmas 2.0”. Pieejams: https://rmm.lv/audio-albums-musu-dziesmas-2-0/
[20] Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Pieejams: https://www.lmic.lv/lv/raksti
[21] Gundega Šmite. Mūzika – “tikai” mūzika vai vēstījums skaņu valodā? Pieejams: https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Smite_LMIC_MS.pdf
[22] Latvijas Radio 3. Raidījums “Stunda kopā ar…”. Pieejams: https://klasika.lsm.lv/lv/lr3/raidijumi/stunda-kopa-ar/
[23] Latvijas Radio 3. Raidījums “Meksikas leksika”. Pieejams: https://klasika.lsm.lv/lv/lr3/raidijumi/meksikas-leksika/
[24] Latvijas Radio 3. Raidījums “Tāda mūzika”. Pieejams: https://klasika.lsm.lv/lv/lr3/raidijumi/tada-muzika/
[25] SKANI. Katalogs. Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Pieejams: https://www.lmic.lv/lv/skani/katalogs
[26] Koncertzāle “Lielais Dzintars”. Koncertieraksti. Pieejams: https://lielaisdzintars.lv/lv/foto-video/ieraksti
[27] LNSO Latvian National Symphony Orchestra. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@LNSO1926
[28] Liepājas Simfoniskais orķestris. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@LiepajaSymphonyO
[29] Sinfonietta Rīga. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@sinfoniettariga3783
[30] Library of Congress. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@loc
[31] BeauSoleil Quartet. Cajun Music from Louisian. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=Ydw7hK0e4lo&ab_channel=LibraryofCongress
[32] Latvijas Nacionālā bibliotēka. Koncerti. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/playlist?list=PL0l488g_lNq-UI5PT9bc3HayHJd18lsT8
[33] Tīrkultūra x LNB. Pieejams: https://www.youtube.com/live/fgELQwDkSto
[34] exploratorium berlin. Don’t throw anything away – make music. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=2NyiRtAeu4U&ab_channel=exploratoriumberlin
[35] Roulette Intermedium. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@RouletteIntermediumNYC
[36] Skaņu Mežs. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@skanumezsfestival
[37] Netherlands Bach Society. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@bach
[38] Philharmonia Orchestra. Instrument Guides. Pieejams: https://www.youtube.com/playlist?list=PLqR22EoucCyccs5J639SCefaM7mD9dMSz
[39] Sydney Opera House. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@SydneyOperaHouse
[40] Mikus Čeže. Jāņa Kalniņa “Hamlets” laikmeta panorāmā. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=7QX0SW13RCM&ab_channel=LatvijasNacion%C4%81l%C4%81operaunbalets
[41] NPR Music. Youtube kanāls. Pieejams: https://www.youtube.com/@nprmusic
[42] Bob Dylan. It’s All Over Now, Baby Blue (Live at the Newport Folk Festival, 1965). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=zcWaHBOFkUw&ab_channel=midhigh
[43] Dundurs. Viss tagad zudis, Baby Blue (1973). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=ufum8R7SSNE&ab_channel=Labais
[44] Liepājas Brāļi. Pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=TAl84FZzx00&ab_channel=micrecmusic
[45] Alva. Pilsētā, kurā piedzimst vējš (1977). Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=3wCjkxeHUKM&ab_channel=laiki.lv
[46] Latviesi.com. Trimda Dimd! Saruna ar Pāvilu Johansonu. Pieejams: https://www.latviesi.com/video-galerijas/trimda-dimd-saruna-ar-pavilu-johansonu
[47] Daugavietis, J., & Lagimovs, R. ‘Dambis’ (2024). Trimdā izdotā rokmūzika. Zenodo. https://doi.org/10.5281/zenodo.14175436
[48] Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:83420|page:22
