Sabīne Ozola
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”
eksperte administratīvajos jautājumos
Maija sākumā pie māju logiem plīvos sarkanbaltsarkanie karogi un uz ledus sarkanbaltsarkanajās sporta formās iznāks hokejisti aizstāvēt mūsu valsts vārdu pasaules čempionātā. Un skanot Latvijas himnai 4. maija pasākumā, vai ledus hallē pēc gūtas uzvaras, tas vienmēr rada īpaši pacilājošo sajūtu – lepnumu. Vai šī sajūta piemīt tikai mums? Vai to varam saukt par savējo, unikālo, neatkārtojamo? Jā, bet vienlaikus svarīgi atcerēties, ka šo sajūtu iespējams iegūt un izkopt ne tikai lielo pasākumu greznībā, bet arī ikdienas situācijās. Piemēram, jau skolas vidē. Un tajā brīdī šai sajūtai ir daudz lielāka nozīme – tā kļūst par daļu no mums katra. Tas palīdz veidot to, par ko kļūstam.
Lepnuma radīšana par Latviju ir arī viens no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķiem. Taču vēl joprojām ik pa laikam tiek uzdots jautājums – kāpēc skolēniem obligāti vajag to Latvijas kultūru, kāpēc nevaram viņus iepazīstināt ar Japānas, Francijas, Itālijas vai jebkuras citas kultūras vērtībām? Tas taču arī ir svarīgi. Protams, ka ir. Bet šoreiz par dažiem (un noteikti ne visiem) argumentiem, kas Latvijas kultūras iepazīšanu izceļ priekšplānā, tas ir, kāpēc tieši caur Latvijas kultūru veiksmīgi iespējams spert pirmo soli kultūras pasaules un sevis izzināšanā.
Latvija – daļa no tā, kas esam, kā domājam un rīkojamies
Nozīmīga loma jauniešu identitātes veidošanā ir Latvijas kultūras un mākslas iepazīšanai. Lai iepazītu, ir jāsatiekas. Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” sniegusi iespēju skolai kļūt par augsni un vidi, kas rada vienlīdzīgas iespējas visiem sastapties ar Latvijas kultūru un mākslu. Ņemot vērā, ka katrs jaunietis nāk no citiem ģimenes apstākļiem un iespējām, skolai ir jābūt par “šauro tiltiņu” pieredzes plaisu mazināšanai.
Kultūras un mākslas iepazīšana palīdz arī veidot savas vērtības, valodu un pašapziņu kā indivīdam un sabiedrības loceklim. Tas ne vienmēr notiek apzināti. Mācīšanās par savu kultūru palīdz attīstīt piederības sajūtu – ko tad man īsti nozīmē Latvija (kāpēc man par citu hokeja komandu nesanāk fanot tik aizrautīgi kā par “mūsējiem”)? Tas dod pamatu, lai vispirms apjaustu un tad izpētītu apkārt esošos uzskatus un tradīcijas, lai dibinātu saiknes ar kopienām, veicinātu solidaritāti.
21. gadsimta vajadzība – kultūrkompetence
Arvien globalizētākā pasaulē kultūras kompetence kļūst īpaši būtiska. Pazīstot Latvijas kultūru un mākslu, jaunieši iegūst prasmes saskatīt kultūru dažādību, izprast to savstarpējo mijiedarbību. Tas palīdz cieņpilni attiekties pret dažādām perspektīvām un dzīvesveidiem, veicinot toleranci un empātiju (hokejisti uz laukuma jau rādījuši labu piemēru tam).
Kultūras daudzveidība attiecas ne tikai uz valodu dažādību, bet arī uz faktoriem, kas klātesoši mūsu ikdienā un saistīti ar mākslas izpausmēm, reliģiju, dzīvesveidu. Protot ieraudzīto šo daudzveidību, tiek attīstīta solidaritāte un cieņa to, kas atšķiras no ikdienā blakus esošā, novēršot aizspriedumu izplatīšanos un nodrošinot veselīgu kultūras apmaiņu.
Kāpēc svarīga Latvijas kultūra?
Tāpēc, ka ar to viss sākas. Ar vidi kurā piedzimstam, uzaugam un dzīvojam – ar Latviju, ar savu Latviju. Ar cilvēkiem, kas mums apkārt. Ar tautasdziesmām, ar programmu “Latvijas skola soma” skolā, ar hokeju maijā. Tas palīdz saprast savu vidi un vēlāk jau plašāku kontekstu, kurā darbojas un runā sabiedrība. Un Latvijas kultūra un māksla var būt medijs, platforma, caur kuru izzināt citas kultūras un to unikalitāti. Taču visu pirms tā palīdzēt izkopt un izprast “to” sajūtu, savējo sajūtu.
