Aija Tūna, Dr. paed.,
programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja
Mācību gada beigas ir kā robežšķirtne starp divām pasaulēm. Tā skar gandrīz ikvienu, radot visraibāko gaidu un emociju karuseli. Vieniem brīvdienas nāk ar raitākas satiksmes apsolījumu ielās, citiem ar papildus 15 minūtēm brokastu kafijas malkošanai, vēl kādam tā būs atelpa no ikrīta “ārprāts, kas tev mugurā!” vai vakara “vai tu rītdienai visu izmācījies?” diskusijām. Ja domājam par galvenajām iesaistītajām personām – skolēniem un skolotājiem –, nereti liekas, ka skolas brīvdienas ir kā pārtraukums hokeja spēlē, kad abām pusēm jānomierinās, jāatpūšas no uzdošanas-pārbaudīšanas / nodošanas-atbildēšanas pingponga un jāpārdomā tālākā stratēģija un taktika. Tad nu būtiski, lai apkārt ir zinošu un prasmīgu profesionāļu un labu vēlošu un pašaizliedzīgu atbalstītāju komanda, kuri prot ieteikt visiedarbīgākos līdzekļus, tostarp arī kultūras norises un vienkārši kultūras klātbūtni.
Esam pazīstami – kultūra!
Ja mācību gada laikā regulāri pieredzēta kultūra – un tie, kuri nākamruden būs 7. klasē, to, cerams, dara jau sešus gadus, tad vajadzētu būt, ka no tās kultūras vairs nav bail un tā vairs nešķiet boring (t.i., garlaicīga) un galīgi garām. Izveidojusies izpratne, ka kultūras un mākslas notikums vai objekts mēdz būt neparedzami dažāds, un starp tiem pavisam noteikti var sastapt kaut ko uzrunājošu – priecīgu vai skumju, skaļi vai klusītēm, vienatnē vai kopā ar svarīgu cilvēku pieredzamu.
To visu kopā sauc par kultūru un, ja attiecības ar to joprojām liekas esam uz jūs, visticamāk pie vainas pieaugušo vienaldzīgā vai noliedzošā attieksme, nepiemērotas vai neveiksmīgas izvēles, netaktisks komentārs, pārgudrs monologs dialoga vietā vai pārlieku uzmācīgs “tev tas IR jāredz!” aicinājums.
Allaž noderīgā kultūra
Kas attiecas uz pieaugušajiem, tad mēs paši pieņemam lēmumus un, kā gribētos domāt, vismaz daļa no mums ir prasmīgi izvēļu veicēji. Mēs jau zinām vai vismaz nojaušam, kas palīdz, ja jūtamies iztukšoti un noguruši, kurā kultūras norisē meklēt veldzi un kurā var ļaut sev pēc sirds patikas izbēdāties. Tāpat tad, kad pēc darbu maratona sirdi pilda prieks un gandarījums, piemēram, par skolēnu (un arī savu) izaugsmi, ir tāda kā lepnuma sajūta, ka esam spējuši palīdzēt šajā augšanas ceļā – un nu zinām, kā varēsim uz nebēdu svinēt! Kustība sāksies “gribu izlasīt” grāmatu kaudzītē, kas visbiežāk pacietīgi gaida uz naktsskapīša, tūdaļ pienāks kārta filmām un seriāliem, kuriem darbdienu vakaros neatlika spēka (lai dzīvo tehnoloģijas progress!), vēl plānā amatnieku gadatirgus x, lai sastaptos ar kultūras mantojumu un mūsdienu našķiem. Īpašu šarmu un jaunas zināšanas sniegs piestāšana kādā no skaistajām Latvijas arhitektūras pērlēm (un kāpēc ne Rankas muižā vai Stāmerienas pilī?), jānobauda arī brīvdabas koncerts vai teātra izrāde (bērnībā visskaistākās likās Operetes teātra viesizrādes ar vietējo zirgu piedalīšanos), vēl šis tas, un – skat! visa kultūras daudzveidība nogaršota, gluži kā to māca kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”.
Lai priecīga tikšanās aizsāk draudzību uz mūžu!
Tā ir, ja vien apdomājamies, ir skaidrs, ka vasarā līdz ar saulītes dāvātu iedegumu, ražas krājumiem pagrabā vai saldētavā, dzīvnieciņu mīļošanu laukos un braucieniem uz tuvākām un tālākām zemēm, kā sarkans dzīpars mums līdz nāk nebeidzamas iespējas sastapt kultūru.
Atliek vien pamanīt, atpazīt, izpētīt, arī kontekstualizēt, turklāt to visu var un vajag darīt ar vasaras vieglumu. Tikai tad kultūra dziedēs, spēcinās. Iedvesmos, palīdzēs augt.
Tieši tie taču ir vasarā veicamie mājas darbi, vai ne, tikai prasmīgi noslēpušies “daru, ko gribu” kostīmā. Tieši tāpēc nesakiet ne saviem bērniem, ne skolēniem, jo īpaši pirmklasniekiem: “Tev vasarā JĀizlasa sešas grāmatas”, jo tad bailes – tās ar lielajām acīm gluži kā apakštasēm – būs klāt kā likts. Labāk lai tā īstā grāmata pati gadās pa rokai, lai piesaista uzmanību un lai to lasīt gribas tik pat ļoti, kā iet uz upi peldēties! Lasīsim “Grega dienasgrāmatu”, “Garkājtētiņu”, pirmos mīlestības dzejoļus vai baisākos krimiķus. Lasīsim un pļāpāsim – vai sarksim, klusēsim, smiesimies skaļā balsī. Tas viss der, jo palīdz augt un nemanāmi sniedz dzīves pieredzi, līdz atkal esam nobrieduši par vienu vasaru vairāk.
Lai ir tā, ka gan mums, pieaugušajiem, gan lieliem un maziem bērniem skaistāko, jautrāko, vērtīgāko vasaras notikumu grozā plati smaida arī kultūras pieredzes!
