Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem turpina rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šoreiz fokusā deja.
Programma “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdz akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.
Rakstu papildina ieskats dejas nozares piedāvājumā programmā “Latvijas skolas soma”.
Dita Jonīte, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, Dance.lv žurnāla redkolēģijas locekle, dejas un teātra kritiķe
No skatuviskās tautas dejas līdz hiphopam: Latvijas dejas nozari izzinot
Mazs bērniņš vēl nemāk staigāt un runāt, taču, tiklīdz no rāpus pozīcijas piecēlies kājās, jau mēģina šūpoties celīšos un sparīgi murmulēt savā meldiņā. Patiesībā šūpošanos un kustību ritmu bērniņš apguvis jau mātes puncī. Ritms un kustību dinamika ir dejas pamatu pamats. Deja ir viena no mākslas formām un kultūras izpausmēm, kas apkārtējai pasaulei ķermeņa valodā spēj izstāstīt to, kā mēs jūtamies – kas dara laimīgus, kas saviļņo, kas sadusmo. Deju nodarbības var būt gan laba alternatīva sportiskām aktivitātēm, gan terapija sevis iepazīšanai un apzināšanai.
Deja var būt ļoti dažāda, un deju mēs varam ieraudzīt ik uz soļa. Pat krāsainajā rudens lapkritī var ieraudzīt deju! Taču primāri par deju runājam saistībā ar cilvēka ķermeņa organizētu kustību. To iespējams attīstīt un pieredzēt visdažādākajos dejas žanros un virzienos – sākot jau ar tradicionāliem dančiem vai skatuvisko tautas deju, dažādos virzienos praktizētām mūsdienu dejām (tostarp breiks un hiphops), līdz mākslinieciskajai praksei laikmetīgajā dejā vai baletā.
Latvijā visplašāk pārstāvēta ir skatuviskā tautas deja. Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas svētku Deju lieluzvedumā 2023. gadā piedalījās 17 543 dejotāju. Arī 2025. gada vasarā gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas daudzi tūkstoši dejotāju visās vecuma grupās. Turklāt deja būs skatāma gan tradicionālajā lielkoncertā Daugavas stadionā, gan mūsdienu deju uzvedumā Ķīpsalas hallē. Tāpat lieli un mazi dejotāji Dziesmu svētkos allaž ir klātesoši dažādās folkloras un danču kopās. Varētu iebilst, ka tā taču ir tikai pašdarbība! Jā un nē. Jā, jo dalībnieki dejo savā brīvajā laikā. Nē, jo visi kolektīvi darbojas profesionāli izglītotu kustību praktiķu, horeogrāfu vai deju pedagogu vadībā. Un tieši skatuviskās tautas deju kolektīvi Latvijā visbiežāk ir pirmā dejas un skatuves pieredze daudziem dejas profesionāļiem – kā laikmetīgās dejas māksliniekam, tā baleta primabalerīnai vai hiphopa un breika sportistam.
Pat nosaucot tikai dažus spilgtus dejas nozares notikumus, ieraugāma šī mākslas veida iespēju dažādība un mēroga atšķirības. Tā, piemēram, Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī vienā vakarā iespējams noskatīties divus mūsdienīgus baleta iestudējumus: dejotājs un horeogrāfs Antons Freimans radījis savu versiju par Šekspīra lugas “Hamlets” tēmu, bet dejotāja un horeogrāfe Elza Leimane izveidojusi krāšņu Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku interpretāciju (“(Ne)stāsti man pasakas. Hamlets”, 2019). Abos viencēlienos deja ļoti cieši saistīta ar orģinālmūziku, kas radīta tieši šiem baletiem. Te klasiskā dejas tradīcija saplūdusi ar laikmetīgo kultūru, bet literatūras teksti pārvērtušies ekspresīvi atraktīvā horeogrāfijā un skatuves metaforās.
Pavisam citā mērogā un atšķirīgā formā deja sastopama Ģertrūdes ielas teātrī: piemēram, režisora Jāņa Znotiņa un horeogrāfes Agates Bankavas sadarbībā tapusi košā kustību izrāde jauniešiem “Gaiši zilais punkts” (2023), kurā trīs laikmetīgās dejas mākslinieki asprātīgi izspēlē pusaudžu emocionālo pasauli ar tai raksturīgajām mentālajām svārstībām. Trauksme, bailes, spējš prieks un atkal dusmas… Visi šie emocionālie stāvokļi primāri mūsos sajūtami ķermeniski, un arī izrāde par to “runā” ķermeņa valodā. Savukārt citā Ģertrūdes ielas teātra izrādē “tas ir viss, ko mēs varam” (2023) četri laikmetīgās dejas mākslinieki stundas garumā atkārto un atkārto vienas un tās pašas kustību kombinācijas, stilistiski atsaucoties uz tehno un elektroniskās klubu kultūras tradīciju. Vienlaikus izrāde provocē sarunu par to, vai jauns cilvēks var kaut kā ietekmēt pasaules notikumu dienaskārtību? Vai mūsu ķermenis joprojām pieder mums pašiem? Vai ķermenis tikai seko jau pastāvošiem uzvedības paraugiem?
Citādi, bet joprojām kustību valodā, savs specifisks vēstījums ir gan mazākiem (viena vai dažu kolektīvu kopīgi radītiem), gan pavisam lielajiem (Dziesmu svētkos) skatuviskās tautas dejas uzvedumiem. To virsvadītāji un horeogrāfi parasti tematiskās kompozīcijās kopā savieno dažādos laikos un dažādu horeogrāfu radītas skatuviskās tautas dejas. Uzvedumiem tiek gatavoti liela mēroga scenogrāfiskie elementi, sacerēti libreti, kas tematiski mēģina veidot vienotu stāstu. Šo notikumu vadošā ideja ir tautas nacionālās kultūras un vērtību apzināšanās, kopības sajūtas stiprināšana un kopīgu svētku svinēšana.
Deja ir ļoti atvērta skatuves mākslas forma un labprāt sadarbojas ar citiem mākslas veidiem.
Horeogrāfi veido dejas filmas, dramatiskā teātra iestudējumos dažkārt tiek radītas apjomīgas kustību partitūras, dejotāji nereti kļūst par dažādu vizuālās mākslas performanču dalībniekiem. Taču, lai pamanītu un novērtētu tieši horeogrāfu veikumu, kopš 2017. gada profesionālajai dejas mākslai ir savs nacionālās nozīmes apbalvojums – Dejas balva. Dejas notikumus ekspertu žūrija grupē četros blokos, no kuriem trīs – balets, laikmetīgā deja un skatuviskā tautas deja – ir patstāvīgi un neatkarīgi dejas žanri, bet viens apvieno dažādas mūsdienās aktuālas dejas prakses (tostarp, džeza deja, breiks, hiphops). Visos dejas žanros strādā profesionāli horeogrāfi, veido dejas izrādes, deju uzvedumus vai dažādu stilu deju horeogrāfijas (jeb dejas). Ziņas par dejas kopienas aktualitātēm un profesionālās dejas mākslas procesiem Latvijā iespējams atrast Latvijas Dejas informācijas centra vietnē Dance.lv, kur redzams arī aktuālo dejas izrāžu un koncertu kalendārs visos dejas žanros, kā arī lasāmas recenzijas un plašāki analītiski raksti par nozarē svarīgākajiem notikumiem.
Nākamais 2025. gads nāks ar diviem īpašiem notikumiem. Pavasarī, 29. aprīlī, kas ir Starptautiskā Dejas diena, jau ceturto reizi notiks Dejas balvas ceremonija, kurā tiks sumināti mākslinieki par sasniegumiem dejas mākslā 2023. un 2024. gadā. Bet vasarā visi kopā piedzīvosim Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kuru sauklis gan ir “Nāc gavilēt!”, bet tajos varēs arī izdejoties no sirds – vai tie būs trakulīgie tradicionālie danči, skaistās skatuviskās tautas dejas vai hiphopa un breika dejas enerģijas eksplozija.
