Jaunais mācību gads sācies ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, kuru profesionalitātei un pieredzei ienākot mācību stundās, tiek radīta vide jauno cilvēku refleksijai, idejām un izaugsmei. Par skolotāja spēju mācīt aizraujoši un interesi mācīties pašiem savā pieredzē dalās biedrības “Izglītības attīstības centrs” (IAC) projektu koordinatore, lektore un Smiltenes vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja, metodiķe Daina Zelmene. Dainas pieredzi darbā ar skolotājiem uzklausīja kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
“Es esmu visīstākais izglītotājs”
Dainas ikdiena dažādās formās un izpausmēs saistās ar darbu izglītības jomā. Kopš IAC dibināšanas apmēram pirms divdesmit gadiem, Daina strādā ar pedagogiem dažādās tālākizglītības programmās. IAC apvieno augsta līmeņa profesionāļus un ar savu darbību sekmē izglītotas, saliedētas, pilsoniski aktīvas sabiedrības tālāku attīstību mūsdienu straujo pārmaiņu apstākļos, piedāvājot uz vajadzībām balstītus izglītošanās risinājumus un līdzdalības iespējas. Jau ilgstoši IAC iekļāvis savos izglītības projektos un programmās kultūras pieredzes gūšanu, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka 2024. gada pirmajā pusē, sadarbojoties ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, tika sperts nākamais solis, izveidojot pirmo IAC programmu, kas tiešā veidā veltīta kultūrizglītības jautājumiem – “Kultūras norises kā mācīšanās resurss mācību un audzināšanas darbā”.
“Ja atskatos uz darīto iepriekš, tad, protams, visās tālākizglītības programmās un mācību metodiskajos materiālos, ko esam veidojušas, kultūra ir izmantota kā piemērs, kā resurss, caur kuru varam skolēniem mācīt to, kādam būt labam pilsonim, kā orientēties pasaules daudzveidībā un kā veidot cieņpilnas attiecības ar citiem. Šādam nolūkam kā atbalsta materiālus skolotājiem esam ieteikušas grāmatas, filmas, izstādes u.c. mākslas norises, kas palīdz mācību procesu darīt “dzīvāku” un veido plašāku redzesloku. Jaunās kultūrizglītības programmas veidošana bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Programmas izstrādē tika ņemti vērā pilnveidotā izglītības satura principi – mācīšanās darot, skolēnu līdzdalība un vērtībās balstīta pieeja. Līdzās tam izmantojām to metodisko “bagāžu”, kas ir mūsos, strādājot ar visdažādākajām programmām, piemēram, kritiskās domāšanas metodika, pilsonisko līdzdalību veicinoša prakse u.c.”
“Mani vienmēr, satiekoties ar skolotājiem, fascinē viņu ļoti bagātīgā pieredze. Un tas, ko es ieguvu un ieraudzīju programmas semināru laikā skolotāju sniegtajos piemēros, ir veidi, kā kultūru radoši var izmantot mācību procesā. Tā ir bagāta, spilgta pieredze, piemēram, Liepājas Valsts ģimnāzijas skolotājas Zanes refleksija, kā kultūras norises var izmantot audzināšanas darbā. Tas, ko organizēja skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Valija no Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas – vienkārši fantastisks piemērs, kā vienu muzeja nodarbību var izmantot kompleksā pieejā visdažādākajos mācību priekšmetos, pie tam vēl bērniem, kam latviešu valoda nav dzimtā. Vai, piemēram, direktora vietnieces audzināšanas darbā un skolēnu līdzpārvaldes koordinatores Sigitas pieredze, kā visai skolai kultūru svinēt kultūras norišu nedēļā “Kultūras tramvajs” Liepājas Raiņa vidusskolā. Tas ir iedvesmojoši – satikties ar šādiem cilvēkiem un ieraudzīt viņu idejas; tas arī bagātina mani pašu.”
Vaicājot par izaicinājumiem programmas veidošanā un īstenošanā pirmajai grupai, Daina norāda, ka šajā gadījumā skolotāji paši bija pieteikušies dalībai tālākizglītības programmā, tāpēc bija gatavi dalīties ar savu zināšanu un pieredzes bagāžu par kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” izmantošanu, taču dažkārt izaicinājums bija savas pieredzes aprakstīšana – refleksija rakstiskā formātā.
“Skolotāji ļoti grib mācīties, un kursos un tālākizglītības programmās mēs esam sastapušies ar ļoti motivētiem skolotājiem. Raugoties uz skolu un skolotāju vajadzībām, šobrīd izglītībā ir ļoti daudz jaunā, un tiek pateikts, kas skolotājiem ir jādara un jāmāca, bet pietrūkst metodiska atbalsta tajā, kā tas ir jādara. Tā ir tā ļoti lielā šķēre. IAC pieeja, veidojot skolotāju tālākizglītības programmas, ir sniegt atbalstu skolotājiem izglītības dokumentos – standartos, programmās noteiktā satura īstenošanai, vienlaikus sniedzot praktisku, klasē izmantojamu metodisku atbalstu – KĀ to darīt. Un to skolotāji ļoti novērtē, ka tas materiāls, ar ko mēs strādājam semināros, ir tāds, ka var iet klasē, darīt un izmantot.”
Vienlaikus Daina skaidro, ka nav tā, ka metodiku iespējams izmantot tieši, viens pret vienu. No skolotājiem gūtā atgriezeniskā saite rāda, ka dažādās metodes, piemēram, refleksijas paņēmienus, skolotāji izmanto mācot dažādu saturu, jo pedagogs kā profesionālis spēj to pielāgot savu skolēnu mācīšanās vajadzībām un skolēnu vecumposmam.
“Tie ir pedagogi, profesionāli cilvēki, kuriem dalīšanās pieredzē dod klikšķi – ā, es varu darīt citādi, un es varu to materiālu, pieeju izmantot arī šādā veidā. Tas ir tas, kas skolotājiem ir vajadzīgs.”
Spēja balansēt: kultūra skolā un skolēns kultūrvietā
Smiltenes vidusskolā, kurā Daina strādā, kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” tiek izmantota no pirmās dienas.
“Skaidrs, ka no paša sākuma ir bijis meklējumu ceļš. Un, ja sākumā vairāk koncentrējāmies uz pieeju, ka mēs dodamies pie kultūras, tad pēdējā laikā vairāk īstenojām pieeju – ka ne tikai mēs ejam pie kultūras, bet kultūra ierodas pie mums. Tas ir devis iespēju vairāk iesaistīt skolēnus organizēšanā, un tā kultūra kļūst vairāk klātesoša skolas vidē, bagātina skolas vidi. Un tas ir vērtīgi.”
Daina, domājot par abām pieejām kultūras sastapšanai, norāda, ka skolēns ļoti daudz iegūst arī esot kultūrvietā ārpus skolas – tur viņš pieredz ne tikai konkrētu notikumu, bet arī iepazīst jaunu vidi. Abu pieeju sabalansēšana ir svarīgs, bet arī grūts uzdevums.
“Šogad savā skolā esam nonākuši pie atziņas – ja iepriekš kultūrizglītību balstījām audzināšanas procesā, tad šobrīd vēlamies kultūras norises plašāk integrēt mācību saturā.”
Jautājot par kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” sniegto iespēju izmantošanu skolā, Daina norāda, ka tas ir gan skolotāju kopējais darbs, gan arī klašu audzinātāju un mācību priekšmetu skolotāju individuālas izvēles.
Mācēt nebaidīties
Pārrunājot izaicinājumus programmas īstenošanā skolā, Daina norāda uz bagātīgo kultūras piedāvājuma apjomu un to, kā no šī piedāvājuma izvēlēties tās nories, kuras ir visnoderīgākās, lai sasniegtu mācīšanās mērķus. Ne reti ir nedrošība sastapties ar mazāk zināmo, ir bažas no neveiksmīgas pieredzes, tāpēc bieži vien skolotāji izvēlas “iemītas takas”.
“Ir svarīgi – nebaidīties, meklēt, kādreiz arī ar slikto pieredzi satikties un censties saprast, ko arī ar to iespējams iesākt”.
Filmu skatīšanās – iespēja skolēnus iepazīt no jauna
Daina norāda, ka savā ikdienas darbā kopā ar skolēniem skatās dažādas latviešu filmas. Piemēram, pēc filmas “Viss būs labi” noskatīšanās Daina pamanījusi, ka skolēni kļūst empātiskāki, labāk saprot sevi un apkārtējos, saprot pasaules sarežģītību.
“Filma “Viss būs labi” mani pašu emocionāli uzrunāja un manus skolēnus arī. Kā vēstures skolotāja es vēlējos viņiem parādīt padomju perioda pasaules uztveri, kā tas ir mainījies – to skolēni analizēja. Bet mani īpaši uzrunāja tas, ka jaunieši ieraudzīja cilvēcisko, attieksmi pret veco cilvēku. [..] Pēc filmas jaunieši daudz runāja par savām ģimenes attiecībām, par savu attieksmi pret savu vecmāmiņu. [..] Un tā dēļ arī mani skolēni man kļuva daudz tuvāki un saprotamāki.”
Priekšlikumi pirms kultūras norises pieredzēšanas
Daina skolotājiem iesaka pirms katras satikšanās ar kultūru sagatavoties tai, izzināt, lai neizpaliktu refleksijas fāze. “Lai tas nav ķeksīša pēc.”
“Ir skaidrs, ka nepieciešams skolēnus vairāk iesaistīt tieši izpētes procesā – kas ir tas, ko mēs varētu apmeklēt?”
Daina norāda, ka skolās daudz izmanto Kultūras Kanona mājaslapu, un šādu praksi varētu pārnest arī uz kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mājaslapu – pētīt, izzināt saturu, iepazīties ar kultūras piedāvājuma bagātību. Un tas varētu veidot jaunu pieeju norišu izvēlē, skolēniem pašiem izvēloties kultūras norisi.
“Tas ļautu paplašināt arī skolotāja izpratni – kas manam jaunietim interesē?”
Jautāta, kas palīdzētu veidot veiksmīgāku sadarbību kultūras nozares profesionāļu un skolotāju starpā, Daina nosauc nepieciešamību pēc precīzākiem kultūras norišu aprakstiem un arī ieteikumiem skolotājam, ko pirms norises apmeklēšanas varētu darīt (t.sk. norādīt uz norisē iekļautajām tēmām), lai sagatavotu skolēnus gaidāmajai pieredzei.
Pieredzēt pašam
Sarunas noslēgumā, Dainai tika jautāts par pašas pieredzētām kultūras norisēm, ko viņa ieteiktu citiem. Viena pieredze, ko Daina gribētu jaunajā mācību gadā “atvest” uz skolu, ir filma “Marijas klusums”, kas liek uzdot jautājumus par pielāgošanos un konformismu.
Kā neaizmirstamu pieredzi Daina min izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920″ (norises laiks: 11.11.2023.–30.03.2024.). Dainu īpaši uzrunājis mākslinieka devums mūsu valstij atspoguļojot bēgļu tematiku, kas, diemžēl, atkal ir aktuāla. Izstādē īpaši tiek atklāta cilvēka daudzpusība, un tā bijusi personīga satikšanās ar Jāzepu Grosvaldu.
Iedziļinoties mākslinieka personībā, iepazīstot kontekstu, atrodot viņa dzīvē vai daiļradē īpaši uzrunājošus aspektus vai līdzības ar paša pieredzi, skolotājs un arī skolēns var nonākt līdz šim personīgās satikšanās līmenim arī citās kultūras norisēs. Un kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” var nodrošināt iespēju to darīt.
“Tas, kas ir šajās kultūras norisēs un mācīšanā caur kultūru – nāk klāt emocionālais aspekts. Tā vienmēr ir emocionāla mācīšanās. Un mēs nekad nevaram zināt, uz kuru pusi emocijas virzīsies. Mācīšanās ar kultūru māca just, brīnīties un atklāt.”
