Kultūras norišu izlase | septembris 2026

Publicēts: 01.09.2026

Atskaņot tekstu

Detektīvfilma “Misija: atrast vecākus”. Publicitātes attēls

Aija Tūna, Dr. paed.
kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja

Gandrīz vai jādomā, ka visas karstās diskusijas, viedokļu apmaiņas un uztraukumi, ko izraisījuši īsi pirms mācību gada sākuma nākušie paziņojumi par nozīmīgām izmaiņām skolu darbā, devuši savu artavu spēcīgās vētras iekustināšanā. Vētra nesaudzīgi atklāja mūsu katra un visu kopā šķietami paveiktos un nepaveiktos darbus, nepilnības, kļūdas un pretrunas gan praktiskā darbībā, gan attieksmē un regulējumā. Tieši tāpat vētrainās diskusijas par pārmaiņām izglītības jomā apstiprina joprojām pastāvošo nevienprātību par to, kādus redzam šodienas skolēnus un ko sagaidām no skolas. Šis ir nopietni, jo, kā rakstījusi Liza Delpita (Lisa Delpit. The Silenced Dialogue: Power and Pedagogy in Educating Other People’s Children), pedagoģe, izglītības pētniece un viena no nozīmīgākajām balsīm kultūras daudzveidības, sociālā taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju jautājumos izglītībā, “patiesībā mēs neskatāmies ar acīm un neklausāmies ar ausīm, bet darām to caur saviem uzskatiem.”

Vai mēs – vecāki, skolotāji, kaimiņi, garāmgājēji vai Saeimas deputāti – ticam, ka bērnam ir vēlme un motivācija mācīties (varbūt labāk teikt – izzināt), arī tad, ja pēc tam nebūs jāraksta eseja vai jākārto eksāmens? Arī kultūras norises, sākot jau ar to izvēli, mēs vērtējam, skatāmies un klausāmies caur savu uzskatu prizmu. Uzskati ir tā atslēdziņa, kas savieno vai sagrauj tiltu, pa kuru labās ieceres un nevainojamās metodes nonāk pie konkrētā skolēna.

Vai skolotājs, izvēloties kultūras norisi, sāk ar nopūtu par to, ka atkal tā skolas somas nauda jāiztērē? Vai, uzklausot piedāvājumu, sāk ar pārliecinošu “opera jau nu viņiem neinteresē” vai arī vispirms pajautā skolēniem pašiem, kas viņiem patīk vai nepatīk (kāpēc?), ko viņi nesaprot, kas pārsteidz?

Var arī aicināt atrast piemērus gados jauniem mūziķiem, kas jau guvuši ievērojamu atzinību, bet kas vēl svarīgāk – kas muzicē ar prieku? Aiciniet meklēt piemērus dažādu mūzikas stilu apvienošanai vai melodijas, kuras viņi atpazīst – no animācijas filmām, arī televīzijas šoviem utt.?

Izmantojiet bagātīgo šī rudens izlasē iekļauto kultūras notikumu klāstu, lai izvēlētos, piemēram, tikšanos ar “Melo M” muzicēšanas stilu, šobrīd ļoti pieprasīto mūziķi vismaz trešajā paaudzē Matīsu Žilinski, saklausītu gan vidusskolas gadu smeldzi, gan dumpošanos mūzikla “Klase” jauno mākslinieku sniegumā, nenobītos no kamermūzikas, iepazīstot to kopā ar Ivara Šteinberga dzeju. Latvijas skolēnu un skolotāju rīcībā ir gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, gan orķestra “Rīga” un daudzu citu mūziķu un muzikālo apvienību sniegums. Tas pats attiecas uz teātri, tēlotāju mākslu, muzeju piedāvājumu – “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju pagaršot, ieklausīties kultūras garšas kārpiņās un tā kļūt pieredzējušākam un zinošākam.

Arī tad, ja gala secinājums būs – šis tomēr nav mans – tas būs zinošs, personīgajā pieredzē balstīts “nepatīk”, kuram ir daudz lielāks svars un, pat ja mazs, tomēr cerību stariņš, ka spriedums tiks pārskatīts.

Ja nu mūsu skolās ir vajadzīgas kādas pārmaiņas (tiešām ir!) tad tās labi izsaka kāda trīs bērnu mamma, kura sociālajos tīklos raksta: “Skolas mērķis ir IEMĀCĪT, paskaidrot, izskaidrot, nevis ATPRASĪT! Jo tieši tā, kā man šķiet, pašlaik izglītības sistēmā notiek. Skola sākusi līdzināties augstskolai, kur lektors nolasa savu lekciju un aiziet, bet studentam jāmācās pašam. Skolām jānodrošina tā stabilitāte un spēja, pārliecība par sevi, lai, skolu beidzot, bērns būtu pārliecināts par sevi, nevis bailēs par visu, par neziņu, kas sagaida.”

Viss sākas ar to, vai klasē valda “es gribu noskaidrot to, ko nezinu” vai “kaut nu man nepajautātu to, ko es nezinu” gaisotne, un mācīšanās no un ar kultūru te labi noder. Kultūras klātbūtne mudina izglītības procesu kļūt jēgpilnākam, atgriezties pie humānajām vērtībām, par ko tik trāpīgi rakstījis gan Sērens Kirkegors, gan Johans Heinrihs Pestaloci – allaž paturēt prātā triādi prāts, roka, sirds.

Kultūra ir kā sirsnīgs un gudrs draugs – tā māca, atbalsta un reizē uzdod neērtus jautājumus, kas palīdz augt. Tā palīdz indivīdam izprast sevi un citus, bet sabiedrībai – veidot kopīgu valodu, uzticēšanos un jēgpilnu līdzāspastāvēšanu. Kultūrā mēs ne tikai atrodam savas saknes, bet arī iemācāmies būt atbildīgi pret kopējo telpu, kurā dzīvojam.

Tūdaļ gan jāatgādina – negaidiet, ka izmaiņas, ko jūs vēlaties ieviest savā darbā un dzīvē kopumā, notiks uzreiz, viegli un par visiem 100 procentiem. Tā nemēdz notikt – ne pieaugušajiem, ne bērniem (kuri par to nav pat iedomājušies). Jāpanāk, lai skolēni notic, ka kaut kas tiešām mainās un ka šīs izmaiņas būs ilglaicīgas. Un vēl – jebkuras patiesas pārmaiņas nāk lēnām, iesācēja veiksmes mirkļiem mijoties ar grūtībām un šaubu akmeņiem, kas velk pie zemes. Ar vēlēšanos mest visu pie malas un mierīgi dzīvot pa vecam, pažēlojoties un pukojoties par naiviem padomiem.

Ir tikai viens risinājums – lai turpinātu iesākto un tiktu līdz iecerētajam, skaidri jāsaprot, kāpēc un kam šīs pārmaiņas vajadzīgas. Ko labu tās dos maniem skolēniem.

Starp citu – man gribētos, lai mūsu Latvijas skolotāji biežāk saka “mani skolēni” un ieliek šajā frāzē vēlmi, ticību un cerību, ka jūs esat tas cilvēks, kurš spēj padarīt šo bērnu, pusaudžu, jauniešu dzīvi labāku – kaut vai šodien, šajā matemātikas stundā un tad jau arī ilgtermiņā. Tāpēc ar ticību sev un saviem skolēniem, sirsnību, drosmi un apņēmību ķeramies pie īsto darbarīku meklēšanas, un to klāstā nozīmīga vieta ir arī kopīgi pieredzētām kultūras norisēm – godīgi vienojoties, kādi noteikumi turpmāk būs spēkā visu laiku un attieksies uz visiem, pieskatot, lai tā nav tikai “demokrātija laba garastāvokļa apstākļos”.

Priekšā stāv garš un intensīvs darba cēliens, tādēļ vēlos dot jums līdz dažus ceļa vārdus.

Nepazaudējiet cilvēku sevī, gozēdamies vai slēpdamies kādā no sociālajām lomām (nesaiet prezidentiņā, kā to tik burvīgi formulēja mūsu valsts prezidents; nesaiet arī skolotājā, direktorā, projekta vadītājā vai dežurantā).
Apzinieties savās rokās esošo varu un izmantojiet to taisnīgi un godprātīgi.
Mācieties un izglītojieties – tostarp pamanot, pētot, pārdomājot un baudot kultūru, kas ir mums apkārt kā neizbēgama cilvēka dzīves daļa.
Neesiet tie, kas bez ierunām un pretī runāšanas nosaka, kā kuram tagad būs pareizi jādzīvo.
Palīdziet skolēniem apjaust un noformulēt savas vajadzības un izteikt tās tā, lai viņus sadzird un saprot tie, kuri pieņem lēmumus, kuri dzīvo līdzās un ietekmē viņu ikdienu un nākotni. Un tie esat jūs, skolotāji un vecāki. Un atcerieties, ka programmas “Latvijas skolas soma” komanda allaž ir tikai zvana vai e-pasta attālumā.

Meklējiet atpūtu, izklaidi, mieru, iedvesmu un enerģiju kultūras norisēs! Dariet to kopā ar saviem bērniem, saviem skolēniem un saviem kolēģiem. Salīdziniet iespaidus un secinājumus, un jūs atkal pārliecināsieties, ka kultūra ir vienlaikus gan mikroskops, gan tālskatis sevis un pasaules iepazīšanai.

Laimīgu jauno (mācību) gadu!

NEPALAID GARĀM! Kultūras norises tuvākajā laikā

Koncertuzvedums “Visuma sargi” ar čellu grupu “Melo M”

Piedāvā: SIA “Vidzemes koncertzāle”

Deja Mūzika

Fonta izmērs

Kontrasts

Kontrasts

Kultūras norišu izlase | septembris 2026

NEPALAID GARĀM! Kultūras norises tuvākajā laikā

Arhitektūra

Kultūras mantojums

Literatūra un grāmatniecība

Mūzika

Teātris

Vizuālā māksla

Procesuāla līdzdalības izstāde “Poētiskais robotisms. AERO”

Politisko plakātu izstāde “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla“

Zīmējumu izstāde “Iemiesotā doma”

Kino

Animācijas filma “Laimīgie”

Piedzīvojumu filma “Izdzīvošanas skola”

Spēlfilma “Kristofers un divu pasauļu atslēga”

Detektīvfilma “Misija: atrast vecākus”

Spēlfilma “Uļa”