Izzinoša nodarbība “Dzīve Padures muižā 19. gadsimtā: vēsture, arhitektūra un stāsti”

Apmeklējot Padures muižu – vienu no skaistākajām klasicisma stila muižām Latvijā –, skolēni izzinās muižas vēsturi, arhitektūru, sadzīvi un kultūras mantojumu, iepazīs muižas kungu dzīvi un kalpu ikdienu, kā arī uzzinās par saimniecības nozīmi 19. gadsimta Latvijas laukos. Muižā gandrīz visās istabās ir saglabājušies gleznojumi uz sienām, visas durvis un logi, astoņas krāsnis, kāpnes un koka grīdas. Padures muižas kungu māja nekad nav piedzīvojusi lielas pārbūves. Tā kā līdz mūsdienām tā saglabājusies oriģinālajā veidolā ar ļoti lielu sākotnējo detaļu un interjera apdaru īpatsvaru, ēka uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā. Ēkas arhitektonisko vērtību vairo arī 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Tas bija laiks pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē (1817), kad zemnieki bija personiski brīvi, taču vēl arvien cieši saistīti ar muižas zemi. Muižā notika aktīva saimnieciskā darbība – graudu audzēšana, lopkopība un amatniecība. Padure bija daļa no Krievijas impērijas, kur valdīja stingra cara vara un vācbaltu muižniecība saglabāja ietekmi. Nikolaja I laikā pastāvēja cenzūra un kārtu stingrība, bet Aleksandra II reformas (1861) visā impērijā atcēla dzimtbūšanu. Baltija šajā ziņā bija priekšā, tāpēc muižas saimniecības bija modernākas nekā citur impērijā. Eiropā šajā laikā savukārt risinājās industriālā revolūcija. Baltijas guberņās ienāca jaunas tehnoloģijas – tvaika dzirnavas, vēlāk dzelzceļš, kas veicināja tirgus iespējas un pārvērtības ikdienā. Šajā vidē arī radās latviešu nacionālā atmoda, kad arvien vairāk zemnieku bērnu ieguva izglītību.

Skolēniem būs iespēja atpazīt arī daudzsēriju spēlfilmā “Pansija pilī” redzēto, jo filma uzņemta tieši Padures muižā.