Kopīga dzejoļa radīšana Akuratera mājā jeb “mūsu klases literārā saskaņa”

Skolēni aicināti uz Jāņa Akuratera māju, lai kopīgi radītu dzejoli un izbaudītu Dzejnieka mājas īpašu gaisotni.

Nodarbības pirmajā daļā skolēni muzeja speciālistu pavadībā iepazīst dzejnieka Jāņa Akuratera mājas ekspozīciju – Kamīnzālē, Ēdamistabā, Virtuvē, Dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā, Laimas istabā, Marijas Annas istabā, Vannas istabā. Par šo koka savrupmāju savulaik Zenta Mauriņa rakstīja, ka “tā ar savu saimnieku saderēja kā vāks ar gliemezi”.

Nodarbības otrajā daļā, iedvesmojoties no muzeja ekspozīcijā gūtajiem emocionālajiem impulsiem, skolēni kopīgi rada dzejoli muzeja speciālista Aivara Eipura jeb dzejnieka Eduarda Aivara vadībā.

Dzejnieks J. Akuraters autobiogrāfijā par savu radīšanas procesu rakstīja, ka “ir brīži un iedvesmas, kur katrs tēls nāk ar ārkārtīgu straujumu un nes sev līdz gatavu formu, stilu, izteiksmi, pat pantmēru un dzejā arī atskaņas. Ja tos nav iespējams izteikt, tad viņš izbāl kā varavīksne.”

Bet kā ir kopīgi radīt dzejoli? Vai tad arī tēli nes sev līdz jau gatavu formu? Kāda nozīme ir dzejoļa pirmajai rindai, un kāda – pēdējai? Un kā veidojas dzejiskā doma, kā savā starpā saslēdzas vārdi, kur aizved asociācijas, noskaņas? Kāda ir klases “literārā saskaņa” jeb kā viena izteiktā radošā doma papildina cita ideju? Par to būs iespējams uzzināt dzejoļa kopīgā radīšanas procesā.