Nodarbība-diskusija “Dzelzceļa stacija – laiks, telpa, vara”

Norises laiks:

Pēc pieprasījuma

Norises vieta:

Kultūras institūcijā, Digitāla norise – tiešsaistē (Zoom, MS Team u. c.)

Klašu grupa:

10.–12. klase

Saziņai:

Gunita Reinvalde

E-pasts:

muzejs@ldz.lv

Tel. nr.:

20032331

Nozares:

Kultūras mantojums

Nodarbības “Dzelzceļa stacija – laiks, telpa, vara” mērķis ir, balstoties Latvijas dzelzceļa vēstures mantojuma pieredzē, jauniešu auditorijā veicināt diskusiju par toleranci, empātiju, sociālo situāciju.

Diskusijas teorētisko ietvaru veido trīs raidieraksti, kuros eksperti piedāvā ieraudzīt staciju gan kā publisku telpu, kur tiekas visi sabiedrības slāņi, gan kā arhitektūras pieminekli, gan arī kā propagandas instrumentu valdošās varas rokās.

Pirms nodarbības klasei jāizdara izvēle par nodarbības tēmu: “Stacija un laiks”, “Stacija un telpa”, “Stacija un vara”. Pirms nodarbības būs jānoklausās attiecīgajai tēmai veltītais raidieraksts un pastāvīgi jāveic uzdevums, kas tiks nosūtīts skolotājam. Raidieraksti pieejami Spotify un YouTube platformās.

  • Raidieraksts “Stacija un laiks” – saruna par to, kā stacijā sastopas dažādas izpratnes par laiku. No stacijas bezpajumtniekiem, kuriem diena sākas un beidzas līdz ar stacijas atvēršanu, līdz steidzīgiem pasažieriem, kuru ikdienu stingri nosaka vilcienu saraksts. No laika, kad dzelzceļš veicināja pāreju no saules laika sistēmas uz vienotu dzelzceļa laiku. Saruna arī par laiku, kas apstājies desmitiem Latvijas stacijās.
  • Raidieraksts “Stacija un telpa” – saruna par to, kā attīstījusies un mainījusies publiskā telpa stacijās. No Krievijas impērijā būvētajām stacijām, kur sastopamas uzgaidāmās zāles dažādu klašu pasažieriem, līdz mūsdienām, kad, noņemot soliņus un citādi rediģējot publisko telpu, mēs no tās izstumjam sev “nevēlamās” sabiedrības daļas. Kādai ir jābūt mūsdienīgai publiskai telpai un kādas funkcijas tai jāpilda?
  • Raidieraksts “Stacija un vara” – par to, kā dažādas varas Latvijā izmantojušas stacijas, lai apliecinātu savus mērķus un sasniegumus. Ka dzelzceļš, tā infrastruktūra bijusi cieši saistīta ar politisko eliti un varu. Tas izpaudās gan apjomīgās Krievijas impērijas celtajās dzelzceļa stacijās, gan 20. gadsimta 20.–30. gadu robežstacijās, kurās ar arhitektonisko līdzekļu palīdzību jaunā Latvijas valsts vēlējās pārsteigt un iedvesmot iebraucošos ārzemju viesus. Savukārt Latvijas padomju okupācijas laikā stacijām bija jāapliecina jaunās iekārtas varenums.

Nodarbības laikā tiks pārrunāts raidieraksts, kuru skolēni iepriekš būs noklausījušies, analizēts mājasdarbs un vadīta diskusija par izvēlēto tematu.