Pēc Jettes Užānes dienasgrāmatām radīta dokumentāla eseja-izrāde “Kā man gribas iet…”

Mūsu priekšā bija Jettes Užānes Dienasgrāmatas. Meitenes, kas sešu gadu vecumā palika nekustīgām kājiņām. Meitenes, kuras iekšējais spēks, urdošais gars lika meklēt sevis izteiksmes veidus.

50 gadu vecumā viņa piedzīvoja savas pirmās personālizstādes, kas turpmāk notika ne tikai Latvijā, bet arī dažādās pasaules vietās. Cimdus viņa adīja pati savā – gobelēna – tehnikā. Izadot ne tikai latvju rakstu zīmes, bet visu, kas ir apkārt: kokus, puķes, gleznas, grāmatas, cilvēkus, notikumus…

Tā radās doma izdarīt kaut ko neiespējamu – radīt kustību izrādi par fiziski nekustīgu cilvēku. Mums katram ir savs stāsts, bet mēs visi kopā gribējām izstāstīt cilvēka augšanas, pieaugšanas, sevis piepildīšanas stāstu. Jette Užāne (1924–2007), māksliniece, cimdu adītāja, domātāja.

Izrādi papildina mobila Jettes Uzānes cimdu izstāde.

*Lai iekārtotu izstādi un sagatavotos tai, nepieciešamas vismaz 3 h. Nobūve 1 h.

Radošā grupa

Filosofe, idejas autore: Elīna Apsīte
Horeogrāfe, dejotāja: Lilija Lipora
Aktieris: Edgars Lipors
Mūziķe, sitaminstrumentāliste (marimba u. c. instrumenti): Maija Švēdenberga
Gaismu mākslinieks: Egils Kupčs
Izrādes un izstādes uzbūve/nobūve: Raivis Apsītis