Anita Smeltere
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) muzejpedagoģe,
projekta “Latvijas kultūras kanons” koordinatore
“Kanons katram ir savs visās dzīves nozarēs. [..] Viss tas ir subjektīvi. Katrs nosauks savas [vērtības]. Tas, ka vienojas par vienu, tā ir lielā mērā nejaušība.[..] Sarakstu sastādīšana ir ar zināmu naivuma devumu un citādi tas nevar būt. [..] Tā ir zināma gara aktivitāte un nav aizliegts. Tikai labi būtu neteikt, ka tas ir kaut kas nopietns.”
Uldis Bērziņš (no sarunas ieraksta 2014. gada 16. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā)
Latvijas kultūras kanons ir dažādu nozaru vērtību kopums. Tas ir saraksts, kas lieliski palīdz gan uzsākt izglītošanos par mūsu kultūras vēsturē nozīmīgām vērtībām, gan padziļināt jau esošās zināšanas. Aizraujošākais šī saraksta izpētē ir pamanīt, ka tajā minētie notikumi un mākslas darbi var būt savstarpēji saistīti un ka lielākā to daļa ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Ar kultūras kanona palīdzību nereti pat visskeptiskāko skolēnu var pārliecināt – kultūra patiešām attiecas uz ikvienu no mums. Rudzu maize, mopēds “Rīga-12”, viensēta, skolas ēka, ikdienas ainava un pat vecvecāku svečturis izrādās atrodami šajā kopumā. Atliek tikai vērīgi ielūkoties kulturaskanons.lv un atrast sev saprotamo, vienlaikus paplašinot redzesloku ar interesantiem faktiem, kuri sākotnēji šķituši vienaldzīgi.
Pierādījums tam, ka nozares ekspertu izveidotais vērtību kopums bijis rūpīgi pārdomāts, ir šodienas kultūras norises. Nereti redzam, ka jaunradē iedvesma radusies no pagātnes artefaktiem. Piemēram, Henrika Ibsena lugas “Brands” iestudējums 2023. gadā atgriezies uz Dailes teātra skatuves jaunā, mūsdienīgā tulkojumā un īpašā, šim iestudējumam paredzētā adaptācijā, vienlaikus sasaucoties ar kanonā ierakstīto leģendāro 1975. gada iestudējumu. Turklāt šīs izrādes apmeklējums ir iespēja redzēt tuvplānā Martas Staņas projektēto Dailes teātra ēku. Rēzeknes teātris “Joriks” ieguva Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2022” par izrādi “Mouls”, kurā mākslas valodā atklāts, kā rodas māls, kā atdzimst tradicionālā keramika un kāda ir personības loma tradīcijas izpētē un uzturēšanā. Erika Ādamsona noveles no krājuma “Smalkās kaites” skatuves valodā iedzīvinājis Latvijas Leļļu teātris. Grāmatu sērijā bērniem “Mākslas detektīvi” rakstniece Luīze Pastore sadarbībā ar mākslinieci Elīnu Brasliņu kā iedvesmas avotus bieži izmanto tieši kanoniskos mākslas darbus, jaunākā no grāmatām lasītājus aizved uz Rundāles pili. Koklētāja Laima Jansone savos mūzikas ierakstos un koncertos atklāj kokles tradicionālā skanējuma mūsdienīgumu. Kāds piemērs no šodienas kultūras dzīves noteikti nāk prātā arī jums.
Vai zināt, no kurienes latviešu neformālajā saziņā radies skanīgais “Čau!” un kāds lielveikalam var būt sakars ar kultūras kanonu? Vai varat atbildēt uz jautājumu, vai viegli būt jaunam? Un kas kopīgs “Limuzīnam Jāņu nakts krāsā” ar Lāčplēsi”? Tīmekļvietnē kulturaskanons.lv atrodams ne tikai apjomīgs izglītojošas informācijas daudzums, tā vedina domāt pašam un meklēt kopsakarības.
Latvijas kultūras kanona tīmekļvietne ir viens no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas resursiem. Digitālo bibliotēku katrs var brīvi izmantot sev ērtā vietā un laikā, taču skolas aicinātas ierasties arī klātienē uz arhitekta Gunāra Birkerta projektēto ēku. Katru mācību gadu LNB top jauna uzdevumu spēle “Orientējies Gaismas pilī”, kā arī var piedalīties dažādās ar kanonu saistītās nodarbībās. Vairāk par LNB projekta “Latvijas kultūras kanons” izglītības programmu var lasīt kanona mājas lapā, kur pieejami arī daudzveidīgi metodiskie līdzekļi patstāvīgai izmantošanai.
“Kanons ir kā brilles, caur kurām ieraudzīt Latviju un tās vērtības. Kā durvis, pa kurām ienākt Latvijas kultūras bagātību krātuvē. Kā izdzīvošanas komplekts un kompass samulsuma brīžos. Kā jauna datora programmatūra, kas atver izziņai un pieslēdz mūs jaunai pasaulei un iespējām,” rakstīts kanona tīmekļvietnē. Ienāciet kultūras kanonā, pārliecinieties par to un, izmantojot kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, pieredziet šobrīd notiekošās kultūras norises!
Eseja “Latvijas kultūras kanons – labs sākums sarunai” pirmo reizi publicēta izdevumā “Pirmie pieci gadi ar programmu “Latvijas skolas soma” (2023)
