Mākslas muzejs “Rīgas Birža” glabā lielāko ārzemju mākslas kolekciju Baltijā, kuras veidošanu aizsākuši Rīgas rātskungi, tirgotāji un birģermeistari 19. gadsimtā. Šobrīd muzejs regulāri piedāvā iepazīt arvien jaunas augstvērtīgas mākslas izstādes un īpašu uzmanību pievērš jaunās paaudzes iepazīstināšanai ar mākslu. Par to, kāda ir izglītības programmu kuratora ikdiena “Rīgas Biržā”, kā tiek veidots dialogs ar bērniem un jauniešiem un ko piedāvā jaunais muzeja nodarbību cikls “Vārdiem ir nozīme”, stāsta muzeja “Rīgas Birža” izglītības programmu kuratore Ieva Velberga. Viņas pieredzi uzklausīja kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
“Es programmu “Latvijas skolas soma” pazīstu no saviem skolas laikiem – esmu izmantojusi programmas finansējumu, lai apmeklētu kultūras pasākumus. Manā klasē tās visbiežāk bija izrādes. Bet tagad esmu otrā, kultūras norišu piedāvātāju, pusē.”
Ieva, pabeidzot vidusskolu, studijas turpināja Latvijas Kultūras akadēmijā, starpkultūru sakaru programmā. Uzreiz pēc studiju pabeigšanas, Ieva vēlējās likt lietā jauniegūtās zināšanas un uzsākt darbu kultūras nozarē.
“Šī vieta Rīgas Biržā pie manis atnāca dabiski. Pirms tam biju strādājusi par auklīti, un tas bija ļoti līdzīgi tam, ko es šobrīd daru muzejā. Savā ziņā, šis darbs man ļauj apvienot to, ka man patīk uzzināt jaunas lietas un sastrādāties ar dažāda vecuma jauniešiem. Viņi vēl tikai aug, un šī ir iespēja, kā es varu viņus “apbruņot” ar kvalitatīvu informāciju par kultūru un mākslu.”
Nu Ieva par izglītības programmu kuratori strādā jau pusotru gadu un šajā laikā ieviesusi gan dažādas jaunas pieejas muzeja darbā ar jauniešiem, gan vēl saistošāk integrējusi un izcēlusi izcilās muzeja vērtības. Ikdienas darbā Ieva iepazīstina dažāda vecuma muzeja apmeklētājus ar muzeja ekspozīciju. Papildus tam, Ieva ikdienā vada arī nodarbības, kas pieejamas pastāvīgi, jo saistītas ar muzeja pamatekspozīciju, gan pielāgotas konkrētām izstādēm, piemēram, no 11. janvāra muzejā pieejama ceļojošā izstāde par Japānas leļļu mākslu.
“Ja uz muzeju atnāk tautas deju kolektīvs ar 30 dejotājiem, mēs vadām muzeja apskati arī viņiem!”
Saprast, uzklausīt un sarunāties ar jauniešiem
“Es jauniešos visvairāk novērtēju atklātību. Jaunieši atklātā veidā parāda, kas viņiem patīk un kas nepatīk. Un pēc kāda laika, plānojot norises, jau spēju uzķert tās lietas, kas viņiem patiks.”
“Man visu laiku vajag turēt pulsu uz to, kas notiek medijos un kas ir viņu kultūras burbulī. Mans mīļākais stāsts ir par to, ka dažreiz meitenēm, kas izmanto sietspiedi, es saku ”slay*”. Un viņas ir pilnīgā neizpratnē, ka es izmantoju leksiku, kas viņu ikdienā ir tik pazīstama. Un es šādas frāzes bieži vien izmetu arī jauniešu grupām, kas nevēlas iesaistīties diskusijās – man šķiet, ka tas ir svarīgi, ka es, nepārspīlējot, spēju sarunāties viņu valodā. Tas ir veids, kā es viņiem varu parādīt, ka muzejos ir jauni cilvēki, kas viņus saprot. Ka muzeja apmeklējums var būt saistošs arī viņiem.”
“Man šķiet īpaši svarīgi, ka jaunieši noslēgumā pasaka “paldies”, varbūt pat samīļo. Un es bieži vien esmu pārsteigta par to, ko bērni un jaunieši zina. Piemēram, muzejā ir daudzi reliģiska rakstura mākslas darbi un, lai gan es arī neiedziļinos katrā reliģiskajā stāstā un tēlā, man šķiet svarīgi paskaidrot to, kas redzams – kāpēc Ādams un Ieva ir kaili. Un dažreiz man pat tas nav jādara, jo bērni paši sāk stāstīt, kas tie par cilvēkiem, kas ar viņiem notika, kāpēc gleznās ir čūska.”
“Rīgas Biržas” piedāvājums bērniem un jauniešiem
Mākslas muzejs “Rīgas Birža” ar programmu “Latvijas skolas soma” sadarbojas no tās pirmsākumiem.
“Muzejs ir ieinteresēts piedāvāt savu ekspozīciju un nodarbības pēc iespējas plašākam skolēnu skaitam. Programma “Latvijas skolas soma” ir tā, kas ļauj organiskā veidā sasniegt skolēnus un skolotājus, kā arī liek nerimstoši domāt par jauna satura izstrādi.”
Saistībā ar izstādēm tiek veidoti arī ceļveži, t.sk. jauniešiem, kas palīdz izzināt ekspozīcijā izstādītos mākslas darbus.
“Mēs muzejā vēlamies veidot apziņu, ka jaunieši nav no muzeja dzīves ārpus izcelta lieta, bet gan tā ir norma, ka ir mākslas darbi, kas raksturo kādu tēmu un tās iepazīšanā iesaistās visas paaudzes – ka piedāvājums ir pieejams arī bērniem. Mums ir svarīga viņu pieredze.”
Tāpat Ieva sarunas laikā iezīmē dažādas bērnu nodarbības (“skoliņas”), kas bērniem notiek pavasara un rudens brīvlaikos, kā arī vasarā.
“Skoliņas ir trīs dienu maratons, kurā mēs apskatām patstāvīgo ekspozīciju un izstādes, kas muzejā tajā laikā ir. Bērni ir dažāda vecuma, bet mēs atrodam veidus, kā darboties visiem kopā.”
“Mēs bieži vien ar kolēģēm izdomājam aspektus, kas ir smieklīgi, un bērni uz to vienmēr pavelkas. Vienā no vasaras skoliņām bērniem mēs taisījām Ēģiptes mūmiju maskas no papīra. Un dažreiz nākas riskēt, bet bērni to saprot, un tad tas aiziet.”
“Ļoti liela daļa bērnu un jauniešu, kas nonāk “Rīgas Biržā”, to dara tieši programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Dažreiz skolas izmanto arī vecāku līdzfinansējumu, lai vienā reizē iepazītu vairākas muzeja piedāvātās ekspozīcijas un nodarbības. Bet noteikti jāsaka – mūsu ikdiena ir piepildīta ar bērniem un jauniešiem muzejā! Tā ir iespēja arī novērot to, kuri jaunieši kādreiz ir bijuši muzejā un kuri nē – mēs vienmēr dalāmies ar pieredzi par to, kur viņi jau ir bijuši, ko redzējuši, kā jāuzvedas muzejā. Es domāju, ka programma “Latvijas skolas soma” palīdz un sekmē bērnu un jauniešu ceļu līdz muzejam. Cerams, ka šāda pozitīva pieredze skolas laikā, viņus aicinās muzejā atgriezties arī pašiem.”
“Viena no svarīgākajām lietām, manuprāt, ir tas, ka bērni un jaunieši var apčamdīt lietas, kas saistītas ar muzeju, jo svarīga ir pieredze ar tausti. Šajā muzejā to nav viegli panākt. Ir daudz mākslas darbu, kuri ir vairākus gadsimtus veci, trausli un tiem nevar pieskarties. Tāpēc mēs izveidojām nodarbību “Nospēlē muzeju!”, kur ir miniatūras figūriņas, ko izmantojot, skolēni var paši izveidot izstādi miniatūrā, vienas zāles maketā, ar magnētiņiem piestiprinot gleznas izveidotajā konstrukcijā. Šāda pieredze ļauj izzināt izstādes veidošanas noslēpumus, saprast, ko un kā dara izstāžu veidotāji, kā muzeja krājumā esošie mākslas darbi ir izdzīvojuši tik ilgu laiku. Tas ļauj parādīt, ka mākslas vēstures pasaule un muzeja pasaule nav vienmuļa.”
“Arvien biežāk es redzu to, ka skolēni uz muzeju nāk nevis “ķeksīša pēc” un, lai iztērētu finansējumu, bet tas ir cieši sasaistīts ar to, ko viņi mācās. Ir skolas, kas mums raksta, ka nākamajā semestrī mācīsies par Antīko vēsturi, Japānu, Ķīnu, tāpēc gribam redzēt un dzirdēt specifiski to un to. Tad es redzu, ka tās zināšanas nepazūd vējā.”
Ieva skaidro, ka paralēli darbam, ko ikdienā klātienē muzejā veic viņa un vēl divi izglītības programmu kuratori, muzejs piedāvā arī tiešsaistes nodarbības, ļaujot ar muzeju iepazīties un jebkuras vietas Latvijā.
“Tiešsaistes nodarbības ir par mākslas muzeja “Rīgas Birža” kolekciju un par to, kā uz šiem mākslas darbiem skatīties mūsdienu kontekstā. Nodarbības ir pielāgotas trīs dažādām vecuma grupām un papildinātas ar tiešsaistes aktivitātēm. Piemēram, pamatskolas vecuma bērniem tiek parādīta muzeja ekspozīcijas glezna un blakus parādīta mūsdienu zvaigzne Kailija Dženere, un tad bērniem jāatrod atšķirības.”
“Tas bija vakuums, kur es redzēju, ka piedāvājuma nav”
No 2024. gada nogales muzejā “Rīgas Birža” pieejams jauns nodarbību cikls “Vārdiem ir nozīme”. Ieva ir šī projekta idejas autore un arī satura koncepcijas izstrādātāja. Cikla nodarbības piedāvā vidusskolas vecuma jauniešiem izzināt un pārrunāt sabiedrībā aktuālus tematus un jautājums, sasaistot tos ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un vēsturiskiem procesiem. Nodarbības iesaistošā veidā aicina uz dialogu par sabiedrībā būtiskām tēmām, saskatot dažādu jomu un notikumu kopsakarības. Īpaša uzmanība pievērsta tam, kā muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kur pārstāvēti 16.–20. gadsimta mākslas darbi no Eiropas un Āzijas, palīdz izprast un analizēt mūsdienās aktuālus problēmjautājumus.
“Kad es “Rīgas Biržā” biju nostrādājusi pusgadu, es redzēju, ka ir vakuums muzeja piedāvājumā vidusskolēniem. Es nolēmu, ka jāraksta projekts, un kopā ar kolēģiem, kas muzejā strādājuši ilgāk, mēs beigās nonācām pie šīs idejas un sešām tēmām: klimats, līdztiesība, karš un miers, dekolonizācija, rasisms un garīgā veselība, kas, manuprāt, ir smagnējas un par tām sabiedrībā ir daudz pretēju viedokļi. Un man likās svarīgi par tām runāt mākslas vēstures un muzeja kontekstā un izcelt to, kas aktuāls par to ir mūsdienās.”
Norises pirmajā daļā skolēni iepazīstas ar īpaši veidotu video materiālu, kurā konkrētās tēmas galvenos jautājumus un jēdzienus izklāsta jomas eksperts. Otrā daļa iekļauj teorētisku un praktisku darbošanos muzejpedagoga vadībā muzeja ekspozīcijā, vizualizē un padziļina un par izvēlēto tematu. Nodarbību aprakstus Ieva veidoja kopā ar projektā iesaistītajiem jomu ekspertiem un māksliniekiem.
“Tas veids, kā mēs savienojam šīs lielās tēmas ar muzeja krājumu, pirmkārt, ir saistīts ar vēsturi. Mēs aicinām domāt par to, kādi procesi ir notikuši šajos vēsturiskajos laikos, kad muzeja ekspozīcijā esošās gleznas ir tapušas. Piemēram, par tēmu vienlīdzība, radošajā daļā es viņus aicinu izvēlēties kādu gleznu kurā ir attēlota sieviete, jo sievietes vienmēr ir bijušas tās, kuras glezno, uz kurām skatās. [..] Vēl, saistībā ar vēstures kontekstu, svarīgi skatīties uz to, kā mākslas darbs tiek nosaukts, kā uzturēts un kā tos pēta.” Jo, piemēram, šobrīd esošajā Indijas ekspozīcijā lielāko daļu no priekšmetiem muzejs ieguva piecdesmitajos gados, laikā, kad Indija bija ieguvusi neatkarību no Britu impērijas. Iepriekšējo paaudžu muzejnieki, pētot un aprakstot šo priekšmetus, tika izmantojuši gan ar koloniālismu saistīto leksiku, gan tulkojumus no krievu valodas nevis autentisko Indijas kultūrā balstīto konkrētos objektus aprakstošo valodu. Tagad sadarbībā ar Indijas pētniekiem tika precizēti un nepieciešamības gadījumā mainīti muzeja kolekcijā esošo priekšmetu nosaukumi un funkciju apraksti. Un tieši ar pētniecības rezultātu palīdzību mēs šīs būtiskās tēmas arī skaidrojam.”
Kāpēc muzejam svarīgi sasmērēties izziņas procesā?
“Kultūras institūcijai jābūt dažādai, tādai, kas mainās pati sevī un maina piedāvājumu, tajā skaitā izglītības jomā, saistībā ar to, ko primāri piedāvā. Un, nevajag baidīties nosmērēties gan tiešā nozīmē ar krāsu, plastilīnu, zīmuļiem, krītiņiem, gan arī no tā, ka izziņas process kādas izglītības programmas izveidei aizņems ilgāku procesu nekā pati programma. Izdarītais “fona darbs” izkristalizēs to, kādai tai programmai vai nodarbībai ir jābūt. Šis ilgais izziņas process pēc tam ļauj atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas apmeklētājiem rodas. Tikai tad, kad tu esi sasmērējies, tu to varēsi izdarīt.”
Kā skolēnam skatīties uz mākslu?
“Ja mēs runājam par skatīšanos uz mākslu, es vienmēr aicinu jauniešus meklēt simbolus ārpus mākslas darba rāmjiem. Mums muzejā ir ļoti daudzas gleznas, kas saistītas ar cilvēka ikdienas dzīvi, ko gleznoja viņiem dzīvojot tajā konkrētajā laikā. Tas sākumā var šķist nesvarīgi, bet, ieskatoties tuvāk, var veidot saiknes ar citām lietām, piemēram, ja gleznā ir karalis un karaliene, tad var domāt arī par filmām kurās ir karaļi un karalienes un kā šie skaistie stāsti parasti beidzas. Un varbūt, ka aiz gleznas īstenībā paslēpts līdzīgs stāsts. Vai tāpat domājot par mītiskajiem tēliem – ja kāds no tiem īpaši interesē, noteikti paņemiet telefonu un pameklējiet internetā. Un varbūt, ka tā būs tā vienīgā lieta, ko kāds skolēns atcerēsies no pusotras stundas ekskursijas muzejā, bet tā būs; būs vismaz viena lieta, kas paliks atmiņā.”
Ieskats izglītības programmu kuratora darbā mākslas muzejā “Rīgas Birža”
Rīgas Biržas piedāvājums kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”
Tiešsaistes nodarbības skolēniem “No-zīmes”
* Vārds bieži tiek lietots kā slengs, lai aprakstītu kādu, kuram ir veicies īpaši labi vai kurš atstājis pozitīvu iespaidu uz citiem.
Saziņai
Ieva Velberga
Izglītības programmu kuratore
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
E-pasts: Ieva.Velberga@lnmm.lv
Tālr.: +371 67 226 467
