Kultūrpieredze teātrī: Jēkabpils 3. vidusskolas skolēni par Ērika Vilsona monoizrādi “Mana Magadana”

Pirmajā pavasara dienā, 20. martā, neilgi pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas, Jēkabpils 3. vidusskolas 8.–12. klašu skolēni ar aizturētu elpu dzīvoja līdzi Ērika Vilsona dzīvesstāstam monoizrādē “Mana Magadana”. Aktiera dziļi personiskais stāsts par izsūtījumā pavadīto laiku un atgriešanos dzimtenē ikvienā no klātesošajiem radīja līdzpārdzīvojumu un emocionālu saviļņojumu. Skolēnos modinātās emocijas un vērtības – patriotisms, līdzcietība, līdzjūtība, vēsturiskās apziņas nepieciešamība, bija pārdomu raisošas. Uzrakstītas tās pateicībā tika nosūtītas Ērikam Vilsonam.

Dažas no skolēnu atziņām:

…es raudāju… tāpēc, ka aizdomājos par saviem vecākiem un vecvecākiem. Īpaši domāju par vectēvu, viņa ģimene tika izsūtīta, kad viņam bija pieci gadi.

…bija brīži, kad acīs sariesās asaras, …interese klausīties nepazuda ..ļoti aizkustinoša izrāde, kas lika padomāt par apkārt notiekošo un savu ģimeni.

…izrāde man iekrita sirdī.

…es sajutu saikni ar aktieri, it kā es esmu ar viņu kopā un piedzīvoju visus notikumus, jo viņš stāstīja ļoti personīgi.

…esmu sapratusi, ka mums dzīvē jānovērtē tie cilvēki, kuri mums ir tuvi, un nekad nevajag pārmest viņiem neko, jo viņi ir pārcietuši smagus apstākļus.

…izrāde mani aizrāva tik ļoti, ka man pazuda laika izjūta.

…man ļoti patika Jūsu emocionālā saikne ar klausītājiem, šķita ka mēs gājām cauri visam kopā.

…pašās beigās man aktiera teiktais lika aizdomāties tik dziļi, ka pat asaras acīs sariesās. Izrāde “Mana Magadana” vienmēr paliks atmiņā.

…šīs 70 minūtes likās kā pati interesantākā vēstures stunda.

…šī monoizrāde man lika aizdomāties par cilvēciskajām vērtībām un par vēsturiskajiem notikumiem. Tā lika saprast, ka jāizmanto lietderīgi kopā būšana ar tuviniekiem.

…mani ļoti pārsteidza tas, ka viņš brīžos, kad stāstīja ko skumju, to stāstīja ar smaidu. …Redzētais lika aizdomāties, vai es pietiekami daudz laika pavadu ar vecākiem, vai es novērtēju to, ko viņi dara manā labā.

…Ērikam Vilsonam tas izdodas nevainojami. Ceru, ka šī nebija pēdējā reize, kad uz skolu atbrauc kāds teātris.

…es aizdomājos par to, ka patiesībā mēs nenovērtējam laiku, kurā dzīvojam, savus tuvos, mēs esam jaunā paaudze, mēs esam nākotne, un, kāda tā būs, tas viss ir atkarīgs no mums un mūsu izpratnes.

…es noteikti iesaku šo izrādi noskatīties arī saviem draugiem, jo tajā ir svarīgs un aktuāls vēstījums par ģimenes nozīmi un sabiedrības prioritātēm.

…šī bija patiešām pirmā izrāde, pēc kuras es ieslīgu ilgās pārdomās.

…iedarbinātais metronoms deva impulsu vienai no izrādes galvenajām tēmām – laiks, laika nemitīgā virzība uz priekšu. Vai mēs to neizniekojam?…

Informāciju apkopoja

Everita Stradiņa
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”
koordinatore Jēkabpils novada pašvaldībā