Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekts “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” ir par to, kā kultūra var palīdzēt labāk saprast pasauli sev apkārt un iedrošināt rīkoties.
Projekta mērķis ir attīstīt skolēnu zināšanas un spēju izprast kultūru un tās izpausmes, vienlaikus stiprinot vēlmi un spēju iesaistīties savas kopienas dzīvē.
Projektā piedalīsies divdesmit skolas no divdesmit pašvaldībām.
Katra dalībskola izveidos savu komandu, kura:
- apvienos skolēnus un skolotājus, skolas atbalsta personālu un administrācijas darbiniekus;
- aizsāks sarunu, lai kopā ar plašāku skolas un kopienas saimi vienotos par kādu nozīmīgu (problēm)jautājumu – procesus, kas notiek nepareizi vai nepilnvērtīgi vai kaut ko, kā trūkumu izjūt vietējā kopienā;
- piemeklēs kultūras norisi no programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājuma, kas tiešā vai netiešā veidā risina līdzīgu situāciju, palīdz šo jautājumu labāk izprast un mudina iesaistīties;
- ar skolasbiedriem, sabiedriskajām organizācijām un kultūras nozares profesionāļiem domās par iespējamiem risinājumiem skolā un savā kopienā.
Dalība projektā ietver arī iespēju saņemt kvalitatīvu un jēgpilnu palīdzību: izglītojošus pasākumus, metodisko atbalstu un iespēju mācīties citam no cita. Skolēniem tā ir iespēja izmēģināt, kā idejas pārvērst rīcībā, bet skolotājiem – papildināt savu metodisko paņēmienu klāstu un gūt iedvesmu un jaunu pieredzi.
Divu sadarbības gadu laikā dalībskolas spēcinās savu potenciālu būt par vietu, kur kultūras norise ir ne tikai notikums, ko piedzīvot, bet arī instruments, ar kuru ietekmēt savu apkārtni.
Projekta norises laikā katras skolas komanda dalīsies ar gūto pieredzi gan savā skolā, gan ar citiem savā pašvaldībā un ārpus tās. Darba gaitā būs jāsniedz atgriezenisko saiti par redzēto un izjusto, īstenotajām darbībām, piemērotajiem pedagoģiskajiem paņēmieniem, lai projekta noslēgumā taptu metodiskie materiāli ar labās prakses piemēriem. Tas ikdienas darbā noderēs skolotājiem, skolēniem, kultūras profesionāļiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.
Kāpēc projektā uzsvars ir uz kultūras norisēm?
Latvijā kultūras norises skolēniem ir plaši pieejamas, pateicoties kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma”. Programma ir parādījusi, ka kultūra padara mācīšanos un ikdienu skolā jēgpilnāku un saprotamāku gan skolēniem, gan skolotājiem. Kultūras norises palīdz labāk apgūt mācību saturu, rosina interesi un motivāciju, kā arī pozitīvi ietekmē skolēnu emocionālo labsajūtu.
Kultūras pieredze ir pierādījusi sevi kā labu sākumu sarunai, lēmumam un rīcībai, taču šī pieredze pagaidām vēl netiek pietiekami mērķtiecīgi un sistemātiski izmantota kā veids, lai skolēni iepazītu, izprastu un piedalītos plašākos sabiedrības procesos. Tieši tādēļ projekts balstīts pārliecībā, ka profesionālās mākslas un kultūras norises izglītībā ir jāizmanto visaptveroši – arī pilsoniskās līdzdalības un demokrātiskas domāšanas stiprināšanai.
Ja jūs ir ieinteresējusi tēma par kultūru kā domāšanas un rīcības ierosinātāju vietējā mērogā, piedāvājam ieskatīties pētījumos par programmas “Latvijas skolas soma” darbību: https://latvijasskolassoma.lv/resursi/petijumi/.
Profesionālā māksla un kultūra kā būtisks resurss pilsoniskās līdzdalības attīstībai tiek uzsvērta arī starptautiski. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) materiālā “Mācību kompass 2030” skaidrots, ka kultūra ir tā, kas veicina empātiju, savstarpējo sapratni, vērtību refleksiju un spēju uztvert savu lomu sabiedrībā.
Kā šajā projektā izprast jēdzienu “pilsoniskā līdzdalība”?
Šodienas Latvijā pilsoniskā līdzdalība netiek saprasta tikai kā dalība vēlēšanās vai citās oficiālās politiskās aktivitātēs. Par pilsonisko līdzdalību runā arī kā par attieksmi pret apkārt notiekošo – par gatavību iesaistīties, uzņemties atbildību un rīkoties, balstoties kopīgās vērtībās. Tāpēc arī dokumentos, kas nosaka, ko skolēni mācās skolā un kādas prasmes un zināšanas viņi attīsta, pilsoniskā līdzdalība ir izcelta kā viena no svarīgākajām. Tā veidojas pakāpeniski – sākot ar ikdienu ģimenē, skolā un savā apkaimē, līdz spējai saprast sabiedrībā notiekošo un pašiem piedalīties pārmaiņu veidošanā.
Lai projekta laikā varētu mērķtiecīgi atbalstīt dalībskolas pilsoniskās līdzdalības attīstībā un lai būtu skaidrs projekta satvars, projekta komanda ir definējusi, ko šajā projektā saprot ar pilsonisko līdzdalību. Šī izpratne balstās gan politikas un nozares dokumentos, gan pieredzē un praksē.
Projektā pilsoniskā līdzdalība ir aplūkota sešās savstarpēji saistītās dimensijās. Katra no tām saistīta ar noteiktām personiskām īpašībām un spējām, kas palīdz cilvēkam justies drošākam rīkoties un iesaistīties sabiedrībā:
- Politiskā līdzdalība
- Sociālā līdzdalība
- Kultūras un izglītības līdzdalība
- Digitālā un mediju līdzdalība
- Vides un ekoloģiskā līdzdalība
- Ekonomiskā un kopienas līdzdalība
Plašāk par katru dimensiju un atslēgas vārdu apkopojumu skatiet:
Pilsoniskās līdzdalības ĀBēCē
Termini, kas parādās pilsonisko līdzdalību aprakstošos dokumentos, diskusijās un šī projekta aprakstā var šķist sarežģīti vai atrauti no ikdienas. Kad vārdi kļūst nesaprotami, arī idejas, ko tie izsaka, paliek kaut kur tālu.
“Pilsoniskās līdzdalības ĀBēCē” ir rīks, kas palīdz labāk saprast jēdzienus, ar kuriem sastopamies, runājot par sabiedrību, līdzdalību un demokrātiju. Tā mērķis ir padarīt šos vārdus ne tikai saprotamus, bet arī tuvākus, lietojamus sarunās un rīcībā. Katrs jēdziens materiālā papildināts ar skaidrojumu vienkāršā valodā. Dažviet tie ir papildināti ar ilustrējošu piemēru no reālās dzīves un refleksijas jautājumu.
