Biežāk uzdotie jautājumi

Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” ideja radās, iedvesmojoties no programmas “Latvijas skola soma” veiksmīgās darbības.

Tā mērķis ir attīstīt skolēnu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci un, kā resursu izmantojot kultūras norises, sekmēt aktīvu pilsonisko līdzdalību un spēcināt pilsonisko sabiedrību.

Projekta norises laiks ir no 2025. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 31. decembrim.

Dalībnieki aktualizēs savā kopienā esošus problēmjautājumus, kas prasa aktīvāku pilsonisko līdzdalību, pēc tam piemeklēs un piedzīvos atbilstoša satura kultūras norisi no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” norišu klāsta.

Iedvesmojoties no pieredzētajām kultūras norisēm, sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un kultūras profesionāļiem dalībnieki organizēs atbilstošas aktivitātes skolā vai savā kopienā, lai meklētu ceļus identificēto problēmu risināšanai.

Pedagogi profesionāli pilnveidosies, saņems mērķtiecīgu atbalstu, attīstīs spēju jēgpilni un sistemātiski integrēt kultūras norises izglītības procesā.

Gūtā pieredze un secinājumi tiks fiksēti un iekļauti metodiskajos materiālos, kļūstot par palīgu jebkuram Latvijas skolotājam, kultūras profesionālim un sabiedrisko organizāciju pārstāvim, kurš vēlas izmantot profesionālās mākslas un kultūras norises kā resursu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā.

Projekta mērķis ir attīstīt un nostiprināt pieeju, kurā profesionālās kultūras un mākslas norises tiek saskatītas kā efektīvs instruments pilsoniskās līdzdalības veicināšanai skolās un kopienās. Četru gadu laikā tiks izstrādāti metodiskie materiāli, kas pēc projekta beigām būs brīvi pieejami jebkuram Latvijas skolotājam, kultūras profesionālim un sabiedrisko organizāciju pārstāvim.
Projektā kopumā tiks iesaistītas vismaz 40 skolas, vismaz 200 pedagogi un vismaz 5000 skolēnu no visas Latvijas.

Skolēni iemācās caur kultūras pieredzi saskatīt saikni starp personisko un sabiedriski nozīmīgo un rīkoties pilsoniski aktīvi. Daudziem tā būs pirmā pieredze, kur viņu iniciatīva tiešām kaut ko maina.

Skolotāji saņem strukturētu profesionālās pilnveides atbalstu (t.sk. pilnveides sertifikātus), kas attīsta spēju jēgpilni un sistemātiski iekļaut kultūras norises izglītības procesā.

Skola apgūst, kā kultūru izmantot kā vērtīgu resursu līdzdalīgu pilsoņu audzināšanā – un šī pieeja paliek skolā arī pēc projekta beigām. Vienlaikus skola kļūst par aktīvu kopienas daļu un projekta noslēgumā – par pieredzes pieturu citām izglītības iestādēm visā Latvijā.

Ar projekta aktualitātēm iespējams iepazīties “Latvijas skolas soma” tīmekļvietnē www.latvijasskolassoma.lv un sociālajos medijos:

• Facebook | @latvijasskolassoma
• Facebook | @LNKCentrs
• Instagram | @latvijasskolassoma 
• Instagram | @lnkcentrs
• YouTube | @latvijasskolassoma
• Flickr | @latvijasskolassoma   

Tāpat par projektu iespējams uzzināt Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē www.lnkc.gov.lv.

Projekta vadības komandas kontaktinformācija

Valsts un pašvaldību dibinātas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāžu komandas.

Lai izglītības iestāde pieteiktos dalībai projektā, skolas pārstāvjiem ir jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma veidlapa.
Pieteikšanās notiks no 2026. gada 17. augusta līdz 25. septembrim.

Plašāk par pieteikšanos var lasīt https://latvijasskolassoma.lv/esfplus-projekts/esf-resursi/pieteiksanas/

Tā kā projektā dalībskolas izmēģinās jaunu pieeju pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai, dalībskolu atlase notiks divos posmos.

Atlases process nav veidots kā konkurss vai punktos balstīta vērtēšanas sistēma, bet gan kā veids, kā identificēt projektam piemērotākās un iesaistīties gatavas dalībskolas.

Dalībai projektā tiks atlasītas vismaz 20 skolas no 20 dažādām pašvaldībām.

Pirmajā posmā izglītības iestādes sagatavos un iesniegs pieteikuma veidlapu un elektroniskajā pieteikšanās sistēmā rezervēs laiku tiešsaistes sarunai, kur projekta vadības komanda aicinās pieteiktās izglītības iestādes pārstāvjus pastāstīt par savu problēmjautājuma identificēšanas procesu, iesaistītajiem cilvēkiem, skolas vai kopienas situāciju un motivāciju iesaistīties projektā.

Otrais posms ir pieteikumu izskatīšanas un skolu atlases process. Tajā uzmanība tiek pievērsta šādiem aspektiem:

• problēmjautājuma skaidrībai un saiknei ar skolas vai kopienas reālo situāciju;
• skolēnu un skolas kopienas iesaistei;
• motivācijai un gatavībai ilgtermiņa procesam;
• komandas kapacitātei un atvērtībai sadarbībai;
• projekta izpratnei un potenciālam jēgpilnai līdzdalībai projektā.

Tiek ņemta vērā arī kopējās dalībskolu izlases daudzveidība –  reģionālais pārklājums, izglītības iestādēs īstenotās izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība), dažādi izglītības programmu veidi (vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas), izglītības iestāžu skolēnu skaiti, kā arī izglītības iestāžu un skolēnu pieredze kultūras līdzdalībā.

Gala lēmumu par dalībskolu apstiprināšanu pieņems projekta vadības komanda, balstoties uz pieteikumos un sarunās sniegto informāciju, projekta mērķiem un kopējās dalībskolu izlases daudzveidības principiem.

Nē, iepriekšēja pieredze pilsoniskās līdzdalības projektos nav obligāta. Svarīgākās prasības dalībai projektā ir skolas motivācija, gatavība ilgtermiņa sadarbībai un spēja saskatīt un aprakstīt projektam atbilstošu problēmjautājumu skolā vai vietējā kopienā.

Projekts ir paredzēts arī kā attīstības un atbalsta mehānisms – tas palīdzēs dalībniekiem attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci un stiprināt prasmes veicināt skolēnu pilsonisko līdzdalību, neatkarīgi no to iepriekšējās pieredzes.

Ņemot vērā projekta darbību apjomu un pieejamos resursus, ir izvēlēts konkrēts iesaistīto skolu skaits un pakāpenisks to iesaistes projektā modelis.

Sākotnēji plānots iesaistīt 20 dalībskolas, lai nodrošinātu jēgpilnu sadarbību ar katru dalībnieku ilgtermiņā (sniegtu individuālu atbalstu, pilnvērtīgi organizētu atsevišķas aktivitātes un īstenotu koprades pieeju, kas ir būtiska projekta mērķu sasniegšanai).
Projekta vidusposmā plānots palielināt dalībnieku skaitu. Sākotnēji atlasītās 20 dalībskolas kļūs par “pieredzes pieturām”, kas projektā iesaistīs vēl vismaz 20 citas izglītības iestādes – partnerskolas.

Attiecīgi, kopumā projektā tiks iesaistītas vismaz 40 izglītības iestādes –saglabājot augstu kvalitāti sākotnējā ieviešanas posmā un nodrošinot ilgtspējīgu pieredzes pārnesi un plašāku ietekmi.

Pieteikuma sagatavošanas laikā problēmjautājums nav jāatrisina. Nav arī jāizstrādā konkrēts rīcības plāns; to darīsim un iespējamos risinājumus meklēsim projekta gaitā. Galvenais uzdevums pieteikšanās posmā ir problēmu pamanīt, izrunāt kopā ar citiem un aprakstīt.

Plašāk par problēmjautājuma noskaidrošanu var lasīt https://latvijasskolassoma.lv/esfplus-projekts/esf-resursi/problemjautajumi/

Dalība projektā paredz regulāru, bet secīgi strukturētu iesaisti vairākos posmos, nevis lielu daudzumu notikumu vienlaikus.
Aktivitātes tiek plānotas un īstenotas pakāpeniski – sākot ar sagatavošanās un apmācību posmu, turpinot ar kultūras norišu izmantošanas izmēģināšanu skolā un kopienā, kā arī pieredzes izvērtēšanu un nodošanu tālāk.

Visu 40 dalībskolu aktīvā iesaiste plānota aptuveni pusotra līdz divu gadu periodā (no 2026. gada oktobra līdz 2028. gada vasarai), kura laikā paredzēti savstarpēji saistīti uzdevumi: dalība vairākos izglītojošajos pasākumos, kultūras norišu izmēģināšana skolā un integrēšana mācību darbā, kopienas aktivitāšu īstenošana un iegūtās pieredzes apkopošana.

Kopumā projektā uzsvars likts nevis uz aktivitāšu daudzumu, bet uz jēgpilnu, praksē balstītu procesu, kur dalībskolas soli pa solim attīsta jaunas zināšanas un prasmes, saņemot regulāru projekta vadības komandas metodisko un organizatorisko atbalstu visā sadarbības laikā.

Jā, viens no projekta posmiem ir plānots arī vasaras mēnešos.

2027. gadā notiks “Vasaras skola” jeb vairāku dienu izglītojošais pasākums projekta dalībskolām, kurā pirmo 20 dalībskolu komandas dibinās kontaktus ar projektam piesaistītajām partnerskolām (kopā 20).

Pasākumā notiks kultūras norišu aprobācijas laikā gūtās pieredzes apmaiņa, līdzšinējā darba izvērtējums, kopīga mācīšanās un iedvesmošanās, demonstrēti interaktīvi mācību paņēmieni un iespēja pieredzēt un izmēģināt kultūras norises.

Dalība projektā paredz noteiktus organizatoriskus uzdevumus, taču tie ir samērīgi un cieši saistīti ar projekta aktivitāšu īstenošanu.

Pēc atlases ar izglītības iestādi tiks slēgts sadarbības līgums, kas nosaka iesaisti projektā, definē atbildības un sadarbību un ir juridisks ietvars visam projekta laikam. Katrā dalībskolā būs nepieciešams noteikt projekta koordinatoru, kurš būs galvenā saziņas persona ar projekta komandu, organizēs skolas komandas darbu, nodrošinās informācijas apriti skolā un sekos līdzi aktivitāšu īstenošanai.

Savukārt projekta vadības komanda nodrošinās metodisko un organizatorisko atbalstu, lai skolas varētu koncentrēties uz saturisko darbu, tādējādi administratīvais slogs tiek samazināts līdz nepieciešamajam minimumam.

Pašvaldība projektā nav tiešais īstenotājs, bet gan stratēģisks partneris, ar kuru projekta komanda uztur komunikāciju visā projekta gaitā. Šāda pieeja ļauj nodrošināt informācijas apriti, savlaicīgu iesaisti un saskaņotu rīcību starp projekta vadības komandu, izglītības iestādēm un vietējās pārvaldes līmeni.

Svarīga pašvaldības loma paredzēta kopienu aktivitāšu posmā, kur vietējā sadarbība kļūst par būtisku priekšnoteikumu kvalitatīviem un ilgtspējīgiem rezultātiem.

Projekta vadības komanda augstu novērtēs pašvaldības, kas aktīvi atbalstīs dalībskolu ieceru īstenošanu skolās un kopienās, veicinot projekta ietekmi plašāk. Pretimnākoša attieksme, ieinteresētība sarunāties un gatavība sadarboties palīdz nodrošināt veiksmīgu dalībskolu iesaisti un stiprina projekta īstenošanu kopumā.

Nē, projekta aktivitātes nepārklāsies ar citiem jaunatnes projektiem, piemēram, programmu “Kontakts” vai STEM jomas nodarbībām, jo to mērķi, saturs un metodiskā pieeja ir citāda.

Šī projekta pamatā ir kultūras norišu izmantošana kā instruments pilsoniskās līdzdalības, demokrātisko vērtību, kopienas iesaistes un sociālās atbildības veicināšanai. Projekta ietvaros skolēni ne tikai pieredz kultūras norises, bet arī analizē sev un vietējai kopienai aktuālus jautājumus, attīsta līdzdalības prasmes un īsteno iniciatīvas, kas balstītas kultūras pieredzē.

Savukārt citas valstī īstenotās programmas un projekti galvenokārt vērsti uz skolas vides uzlabošanu, skolēnu pašpārvalžu stiprināšanu un saliedēšanas aktivitātēm, kā arī zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas kompetenču attīstību. Tādējādi dažādu iniciatīvu tematiskie virzieni un sasniedzamie rezultāti ir atšķirīgi.

Vienlaikus iespējama savstarpēja sinerģija – projekta aktivitātes var papildināt jau esošās iniciatīvas skolā, piedāvājot jauniešiem papildu iespējas attīstīt pilsoniskās līdzdalības prasmes, kritisko domāšanu, kultūras izpratni un iesaisti vietējās kopienas dzīvē.

Projekta ideja radās, iedvesmojoties no kultūrizglītības programmas “Latvijas skola soma” veiksmīgās darbības, nodrošinot kultūras norišu pieejamību bērnu un jauniešu auditorijai un saikni ar mācību saturu.

ESF+ projekts “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” balstīts pārliecībā, ka profesionālās mākslas un kultūras norises izglītībā ir jāizmanto visaptveroši – arī pilsoniskās līdzdalības un demokrātiskas domāšanas stiprināšanai.

Gan projektu, gan kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” īsteno Nacionālais kultūras centrs – programmas “Latvijas skolas soma” nodaļa.

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” darbojas kopš 2018. gada un nodrošina, ka visi skolēni regulāri var apmeklēt profesionālās kultūras un mākslas norises.

Savukārt projekts ir laika ziņā ierobežots (līdz 2029. gada 31. decembrim), aptver 40 dalībskolas un iet soli tālāk: tā uzmanības centrā ir pilsoniskā līdzdalība. Projekts pēta un aprobē, kā kultūras pieredzi izmantot mērķtiecīgi – lai skolēni ne tikai iepazītu kultūru, bet arī iesaistītos sabiedriskos procesos, iemācītos diskutēt, rīkoties un līdzdarboties demokrātiskā sabiedrībā.

Nē. Projekts norisinās paralēli programmai un nemaina tās pamatdarbību.

Projekta dalībskolu skolēni tāpat kā visi Latvijas skolēni, kas klātienē apgūst pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas, mācību procesā turpina pieredzēt arī kultūras norises programmā “Latvijas skolas soma”.

Jā. Dalība projektā nav saistīta ar dalību kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.

Programma ir parādījusi, ka kultūras norises iedvesmo un motivē skolēnus, taču šī pieredze var tikt vēl veiksmīgāk izmantota, lai veicinātu skolēnu pilsonisko līdzdalību.

Projekts tieši to arī risina – izstrādā metodiku, apmāca pedagogus un pārbauda praksē, kā kultūras norises var kļūt par tiltu uz aktīvu pilsonisku rīcību.

Projekts neparedz, ka programmas “Latvijas skolas soma” koordinatori pašvaldībās uzņemas papildu tehniskos vai administratīvos pienākumus tā īstenošanā.

Tomēr tas pats cilvēks, kas pilda programmas “Latvijas skolas soma” koordinatora pienākumus pašvaldībā, var tikt iesaistīts projekta norisē, ja tas kaut kādā veidā ir saistīts ar viņa tiešajiem pienākumiem pašvaldībā un  palīdz veicināt informācijas apriti un dialogu ar pašvaldību administrācijām.