Resursu banka ir praktisku padomu, informatīvu un izglītojošu digitālo materiālu kopums, kas ļauj labāk izprast pilsonisko līdzdalību un kultūras jomu tajā.
Iesakām šo informāciju izmantot ne vien ikdienas darbā, bet arī Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” pieteikuma sagatavošanas gaitā. Informācija par skolu pieteikšanos projektam atrodama: https://latvijasskolassoma.lv/esfplus-projekts/pieteiksanas/
Informāciju resursu bankā apkopojusi projekta komanda, un tā regulāri tiek papildināta.
Pilsoniskās līdzdalības tvērums projekta ietvaros
Šodienas Latvijā pilsoniskā līdzdalība netiek saprasta tikai kā dalība vēlēšanās vai citās oficiālās politiskās aktivitātēs. Par pilsonisko līdzdalību runā arī kā par attieksmi pret apkārt notiekošo – par gatavību iesaistīties, uzņemties atbildību un rīkoties, balstoties kopīgās vērtībās. Tāpēc arī dokumentos, kas nosaka, ko skolēni mācās skolā un kādas prasmes un zināšanas viņi attīsta, pilsoniskā līdzdalība ir izcelta kā viena no svarīgākajām. Tā veidojas pakāpeniski – sākot ar ikdienu ģimenē, skolā un savā apkaimē, līdz spējai saprast sabiedrībā notiekošo un pašiem piedalīties pārmaiņu veidošanā.
Lai projekta laikā varētu mērķtiecīgi atbalstīt dalībskolas pilsoniskās līdzdalības attīstībā un lai būtu skaidrs projekta satvars, projekta komanda ir definējusi, ko šajā projektā saprot ar pilsonisko līdzdalību. Šī izpratne balstās gan politikas un nozares dokumentos, gan pieredzē un praksē.
Projektā pilsoniskā līdzdalība ir aplūkota sešās savstarpēji saistītās dimensijās. Katra no tām saistīta ar noteiktām personiskām īpašībām un spējām, kas palīdz cilvēkam justies drošākam, rīkoties un iesaistīties sabiedrībā notiekošajos procesos:
- Politiskā līdzdalība
- Sociālā līdzdalība
- Kultūras un izglītības līdzdalība
- Digitālā un mediju līdzdalība
- Vides un ekoloģiskā līdzdalība
- Ekonomiskā un kopienas līdzdalība
Plašāk par katru dimensiju un atslēgas vārdu apkopojumu skatiet:
Pilsoniskās līdzdalības ĀBēCē (2026)
Termini, kas parādās pilsonisko līdzdalību aprakstošos dokumentos, diskusijās un šī projekta aprakstā var šķist sarežģīti vai atrauti no ikdienas. Kad vārdi kļūst nesaprotami, arī idejas, ko tie izsaka, paliek kaut kur tālu.
“Pilsoniskās līdzdalības ĀBēCē” ir rīks, kas izveidots projekta ietvaros un palīdz labāk saprast jēdzienus, ar kuriem sastopamies, runājot par sabiedrību, līdzdalību un demokrātiju. Tā mērķis ir padarīt šos vārdus ne tikai saprotamus, bet arī tuvākus, lietojamus sarunās un rīcībā. Katrs jēdziens materiālā papildināts ar skaidrojumu vienkāršā valodā. Dažviet tie ir papildināti ar ilustrējošu piemēru no reālās dzīves un refleksijas jautājumu.
Kultūras izpausmes un izpratnes rokasgrāmata. Atklātās koordinācijas metodes (AKM) ES dalībvalstu ekspertu darba grupa par kultūras izpratnes un izpausmes kompetences attīstīšanu (2015)
Cilvēki pastāvīgi piešķir nozīmi visam, ko jūt, redz, dzird vai piedzīvo. Šo simboliskās jēgas procesu spēcīgi virza mūsu kultūras izpratne un spēja izpausties. Šajā ziņojumā atbilstoši atklātajai koordinācijas metodei (AKM) mūsu Eiropas darba grupa iepazīs tina lasītāju ar novērojumiem un secinājumiem par kultūras izpratnes un izpausmes kompetences īstenošanu ES dalībvalstīs.
https://www.unesco.lv/lv/media/311/download
Metodiskais materiāls jauniešu kultūrpratības veicināšanai (2023)
Smeļoties iedvesmu UNESCO mācību materiālā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Izglītības iniciatīvu centru ir radījusi ceļvedi, kas jauniešiem palīdzēs pilnveidot savu kultūrpratību un dos prasmes ne tikai atrast, izmantot un uzkrāt informāciju par kultūru, bet arī kļūt par lietpratīgiem kultūras vērtību radītājiem.
https://www.unesco.lv/lv/media/1206/download?attachment
Cilvēktiesību gids: Jauniešu līdzdalība
Šis materiāls vienkāršā un pārskatāmā veidā skaidro, kas ir jauniešu līdzdalība un kā tā saistās ar pilsonisko līdzdalību kopumā. Tajā iespējams gūt gan pamata izpratni par līdzdalības nozīmi, gan iepazīt dažādas tās izpausmes ikdienā. Materiāls labi noder gan kā ievads tēmai, gan kā atbalsts sarunām ar skolēniem.
https://www.cilvektiesibugids.lv/temas/pilsoniska-lidzdaliba/jauniesu-lidzdaliba
Tiesībsarga birojs: “Tavās rokās – pasauli kustināt!” (2022)
Materiāls iepazīstina ar dažādām pilsoniskās līdzdalības formām un konkrētiem piemēriem. Tajā uzsvērts, ka līdzdalība var būt gan individuāla, gan kopīga rīcība – no vēlēšanām un petīcijām līdz brīvprātīgajam darbam un iesaistei nevalstiskajās organizācijās. Šis materiāls īpaši noder, lai padziļināti izprastu, cik daudzveidīga var būt pilsoniskā līdzdalība.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija: “Rīcības labirints” (2022)
Metodiskais materiāls aicina domāt un diskutēt par sarežģītiem un neviennozīmīgiem jautājumiem, piemēram, veselību, cilvēku labklājību, vidi, tehnoloģijām un cilvēktiesībām. Šīs tēmas cieši sasaucas ar projekta izpratni par pilsonisko līdzdalību un var kalpot kā ierosme sarunām un problēmjautājumu formulēšanai savā skolā vai kopienā.
https://www.unesco.lv/lv/media/823/download
Sabiedrības saliedētības vektori: rīcībpolitikas rekomendācijas (2026)
Šis materiāls piedāvā ieskatu sabiedrības saliedētībā un līdzdalībā Latvijā, apkopojot gan teorētiskus skaidrojumus, gan praktiskus novērojumus. Tas palīdz labāk saprast, kas veicina vai kavē cilvēku līdzdalību un kā šie procesi izpaužas dažādās sabiedrības grupās.
Materiāls ir salīdzinoši apjomīgs, taču to var izmantot arī fragmentāri, piemēram, ideju smelšanai vai konkrētu tēmu izpētei. Pašlaik tas var būt noderīgs problēmjautājuma identificēšanā, jo palīdz saskatīt, kādas līdzdalības formas pastāv, kā cilvēki iesaistās (vai neiesaistās) un kādi ir galvenie izaicinājumi. Tas var kalpot kā pamats arī plašākām diskusijām ar skolēniem par sabiedrību, kopienu un līdzdalību.
Mācāmies mācīties: skolu un biedrību sadarbības modeļu veidošana, mācīšanās motivācijas paaugstināšanai (2014)
Starptautiskās iniciatīvas “Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” projekta “Mācāmies mācīties: skolu un biedrību sadarbības modeļu veidošana mācīšanās motivācijas paaugstināšanai sešās Latvijas kopienās” ietvaros izveidotā publikācija piedāvā joprojām aktuālus pieredzes stāstus par skolu sadarbošanos ar vietējo kopienu un metodiskos ieteikumus šo darbību sasaistei ar mācību saturu. Vietējie iedzīvotāji īstenoja konkrētus kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumus vienlaikus paaugstinot mācīšanās motivāciju, veidojot bērniem, vecākiem un skolotājiem kopīgu izpratni par to, kā var notikt mācīšanās.
Krājumā iekļauti piemēri, kā biedrības sadarbībā ar skolām izmanto dažādas netradicionālas aktivitātes, lai parādītu, ka mācīšanās ir interesants un aizraujošs process, kurā labus rezultātus var sasniegt ikviens.
https://iac.edu.lv/assets/Publications/Macamies-macities-metodiskais-materials-2014.pdf
Dzīvot, mācīties un strādāt kopā. Jauniešu integrācijas un līdzdalības sekmēšanas projekta ietvaros gūtā pieredze (2020)
Izglītības attīstības centra (IAC) veidotajā krājumā apkopota 15 skolu pieredze, sekmējot jēgpilnu jauniešu līdzdalību un veidojot pamatu saliedētai sabiedrībai gan tiešajā mācību procesā, gan audzināšanas un ārpusstundu darbā un apkārtējās kopienas ietvaros. Tajā ar konkrētiem piemēriem tiek veidota atbilde uz jautājumu, kas satur kopā visu skolā notiekošo?
Izrādās, ka būtiski ir nonākt līdz apzinātai skolas kolektīva un katra pedagoga darbībai, veidojot saikni starp formālo, neformālo un ikdienišķo mācīšanos, starp mācībām un dzīvi. Katram, kas šaubās, vai kaut ko organizēt savā skolā, kopienā vai novadā, vispirms ir jāatrod līdzīgi domājošie, jāgūst apstiprinājums savām idejām, jācenšas darīt visu atklāti un godīgi, tad pozitīvs rezultāts un arī gandarījums būs neizbēgams!
https://iac.edu.lv/assets/Publications/IAC-2020-e-gramata-v2.pdf
Dažādība kā resurss. Metodisko materiālu komplekts (2016)
Materiāls domāts izglītības darbiniekiem un citiem, kurus interesē tādas tēmas kā dažādība un identitāte, aktuālie Latvijā un pasaulē notiekošie procesi, kopienas un skolas sadarbības piemēri, dažādības vadība skolā un kopienā u.c.
Praktiķiem noderēs mācību aktivitāšu piemēri par identitāti un dažādību, valodām un reliģijām, migrācijas un starpkultūru saskarsmes jautājumiem, idejas audzināšanas darbam un tematiskiem semināriem dažādām auditorijām.
https://iac.edu.lv/assets/Publications/Dazadibkaresurss.pdf
Materiālu kopa “Saikne ar demokrātiju. Pedagoģiskais ietvars izglītībai demokrātijai” (2026)
Atbildot uz jautājumu, kā stiprināt demokrātiju, saskaroties ar mūsdienu izaicinājumiem, bieži tiek akcentēta nepieciešamība radīt cilvēkiem iespējas apzināties demokrātijas vērtības, principus un tās sniegtās iespējas; iepazīties ar cilvēciskajām īpašībām, kas veicina demokrātijas attīstību, un praktizēt iespēju veidot un piedzīvot demokrātiskas attiecības ar citiem. Viena no pieejām ir estētiskā un ķermeniskā mācīšanās demokrātijai (EĶMD), kas izglītības procesu veido ar mācīšanos caur kustību, klausīšanos, sajūtām, attiecību veidošanu ar citiem un apzinātības attīstīšanu.
Materiālu kopa “Saikne ar demokrātiju. Pedagoģiskais ietvars izglītībai demokrātijai” izveidota Horizon Europe projekta AECED “Transforming Education for Democracy through Aesthetic and Embodied Learning, Responsive Pedagogies and Democracy-as-becoming” (Nr. 101094052, https://aeced.org/) ietvaros, pieejami visās projekta partnervalstu valodās un sastāv no visām mūžizglītības fāzēm pielāgota
- pedagoģiskā ietvara (Framework),
- rokasgrāmatas (Guide) un
- prakses ceļveža (Practice Companion).
Projektu īstenoja starptautiskais konsorcijs, kurā ietilpa Somijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Portugāles, Horvātijas un Latvijas augstskolas. Latviju pārstāvēja Rīgas Tehniskā universitāte dr.paed, prof Karinē Oganisjanas vadībā, piedaloties arī Aijai Tūnai un Sabīnei Ozolai no programmas “Latvijas skolas soma”.
https://aeced.org/project-outputs/
Pašu skola pašu valdībā. Iespējamie darbības virzieni skolas ilgtspējīgai attīstībai pašvaldībā (2011)
Aija Tūna. Pašu Skola Pašu Valdībā (2011) | PDF
Skola Atver Durvis. Sorosa fonda-Latvijas iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām”. Projektu Pieredzes Krājums (2010)
Skola Atver Durvis. SFL Iniciatīvas “Pārmaiņu Iespēja Skolām” Projektu Pieredzes Krājums | PDF
